Eiropas vija
| Eiropas vija Cuscuta europaea | |
|---|---|
 Eiropas vija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Nakteņu rinda (Solanales) |
| Dzimta | Tīteņu dzimta (Convolvulaceae) |
| Ģints | Vijas (Cuscuta) |
| Suga | Eiropas vija (C. europaea) |
 Eiropas vija Vikikrātuvē | |
Eiropas vija (Cuscuta europaea ) ir tīteņu dzimtas lakstaugs. Viengadīgs parazītisks bezhlorofīla augs. Diezgan bieži sastopams laukos, krūmājos, kokaudzēs.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stumbrs vijīgs, pavedien veida, līdz 0,2—0,3 cm diametrā, stipri zarains, kails, sārts vai tumši sārts, ar īpašiem piesūcekņiem — haustorijām, kas iesūcas saimniekaugā.
Zied no jūnija līdz augustam, tā ziedi ir rožaini vai rožaini balti, apaļās galviņveida ziedkopās, 1,5 cm diametrā. Ziedu kāti ļoti īsi vai dažreiz labi saskatāmi. Kauss vaska dzeltens, otrādi konusveidīgs, pie pamata sulīgs, gandrīz līdz pusei šķelts četrās vai piecās daļās; kausa daļas plati olveidīgas, strupas ar gludām malām. Vainags stobrveida, nedaudz garāks par kausu. Stobriņā pret katru putekšņlapu bārkstaina zvīņa (mazas). Stobrveida vainags dažreiz var būt pat garšigs.
Kaitējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parazitē uz daudziem savvaļas augiem, visvairāk uz nātrēm un kultūraugiem: apiņiem, upenēm, lupīnas, vīķiem, kaņepēm, āboliņiem u.c.
Pielietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziedošos lakstus lieto pret caureju , gremošanas traucējumiem, kolītiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. "Iepazīsim Latvijas augus" L.Keirāns 1994. 198.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropas vija.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |