Efektivitāte (ekonomika)

Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Šis raksts ir par efektivitāti ekonomikā. Par citām jēdziena efektivitāte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Efektivitāte ir rādītājs ekonomikā, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu un izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursu patēriņu.

• Pēc analīzes līmeņa – organizācijas, struktūrvienības, personāla profesionālās grupas un darbinieku efektivitāte http://ec.europa.eu/civil_service/admin/perform/index_lv.htm Eiropas Komisija. Efektivitāti kādai konkrētai tautsaimniecības nozarei, valsts tautsaimniecībai kopumā un vēl plašākiem mērogiem parasti nenosaka, kas izskaidrojams ar novērtēšanas sarežģītību.
• Pēc uzskaites veida – plānotā un faktiskā efektivitāte;
• Pēc tā, kāds resursu patēriņš tiek analizēts – darba patēriņa efektivitāte, pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitāte un citu resursu izmantošanas efektivitāte;
• Pēc ietekmes priekšmeta – tehnoloģiskā, ekonomiskā, sociālā un psihofizioloģiskā efektivitāte. Ekonomisko efektivitāti vērtē pēc ekonomiskajiem patēriņiem un rezultātiem. Ekonomiskās efektivitātes rādītāju piemēri: operācijas izmaksu samazinājums, ienākumu pieaugums, darba apjoma pieaugums uz vienu darbinieku, gada ekonomiskais efekts no projekta ieviešanas, projekta atmaksāšanās laiks, darbinieku skaita relatīvā ekonomija no projekta ieviešanas. Tehnoloģisko efektivitāti vērtē pēc tehniski – ekonomisko rādītāju izmaiņām tehnisko vai tehnoloģisko jaunievedumu rezultātā. Tehnoloģisko efektivitātes rādītāju piemēri: elektroenerģijas ekonomija, materiālu ekonomija, operācijas izpildes laika saīsināšanās, operācijas izpildes kvalitātes uzlabojums. Sociālā efektivitāte visbiežāk tiek vērtēta pēc sociālā efekta, kas nav novērtēts naudas izteiksmē. Piemēram, kā darbs vai projekts, vai valdības lēmums ietekmē personāla apmierinātību ar darbu, lojalitāti organizācijai, darba motivāciju, personisko izaugsmi, kolektīva psiholoģisko klimatu, kolektīva saliedētību un organizācijas prestižu. Psihofizioloģisko efektivitāti vērtē pēc tā, kā darba process ietekmē darbinieka organismu. No šī viedokļa efektīvs ir tāds darbs, kas nodrošina optimālu darbinieka psiho – enerģētisko resursu izmantošanu – nodrošina labvēlīgus sanitāri – higiēniskos apstākļus, drošību, pietiekošu darba saturīgumu, novērš darba vides kaitīgu ietekmi uz cilvēka organismu.
• Pēc analizējamās darbības jomas – saimnieciskās darbības efektivitāti, ražošanas efektivitāti, vadīšanas, mārketinga, apmācības efektivitāti. Visu organizācijas patēriņu veidu izmantošanu novērtē ar saimnieciskās darbības efektivitāti. Ražošanas efektivitātes aprēķinos ņem vērā tikai to resursu izmantošanu, kas tieši saistīti ar ražošanu. Bet neņem vērā citas organizācijas izmaksas, piemēram, administratīvās izmaksas.
• Pēc efektivitātes noteikšanas formas – absolūtā un relatīvā efektivitāte. Projekta un lēmuma efektivitāte ir absolūtā tajos gadījumos, kad to nesalīdzina ar alternatīvām. Relatīvā efektivitāte attiecas uz projektiem un lēmumiem, kurus savstarpēji salīdzina.^[1]

Darba efektivitātes http://www.data.lv/index.php?id=87 Data.lv rādītājus - izmanto, lai novērtētu tieši dzīvā darba izmantošanu. Bez cilvēku efektivitātes var novērtēt arī citu resursu izmantošanu: pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu, kapitālieguldījumu, materiālo resursu, energoresursu, informācijas resursu un citu.^[2]

Organizāciju efektivitātes modelis nodrošina sistēmisku pieeju organizācijas darbības analīzē un risinājumu meklēšanā tālākai organizācijas attīstībai.^[3]