Emīrs

Emīrs, arī amīrs (ar. امير‎‎ - ’amīr - pavēlnieks, karavadonis), ir islāma valstu vēsturē augstākās aristokrātijas tituls vai arī militārais rangs. Sākotnēji jēdziens nozīmēja "karavadonis", taču ar laiku, daudziem šādiem karavadoņiem kļūstot par monarhiem, tituls sāka apzīmēt monarhu, kas pēc statusa līdzvērtīgs Eiropas tituliem karalis, lielhercogs, lielkņazs. Emīra valdījums ir emirāts.

Atkarībā no emīra statusa, titulu papildināja:

• Kalifs Umars Ibnelhatābs (581.-644.) sāka lietot titulu īstenticīgo emīrs (امیر المعمنین — ’amīr al-mu’minīn). Bez Omeijādu dinastijas valdniekiem sevi par īstenticīgo emīriem dēvēja arī Abasīdu dinastijas, Fatimīdu dinastijas, Almohadu dinastijas valdnieki.
• Almoravīdu dinastijas un Merinīdu dinastijas valdnieki pieņēma titulu musulmaņu emīrs (امیر المسلمین — ’amīr al-muslimīn).
• Vēlāk, kalifāta laikā, lielvezira tituls bija emīru emīrs (امیر المراع — ’amīr al-umarā’), pēc statusa līdzvērtīgs Eiropas mažordoma titulam.

Persiešu tituls mirza ir saīsinājums no "emir zade" (امیر زادح — amir zâdah, emīra dēls).

Emīra tituls automātiski tiek piešķirts Saūdu Arābijas monarhu dēliem.

Mūsdienās par emīriem dažkārt dēvē lielu svētceļinieku uz Meku grupu vadītājus.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emīrs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l