Dienvidsusēja

Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Susēja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dienvidsusēja
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Susēja	lietuviešu: Susėja
Dienvidsusēja pie Ērberģes
izteka ieteka
Izteka	pie Subates 56°00′49″N 25°53′46″E / 56.01361°N 25.89611°E / 56.01361; 25.89611
Ieteka	Mēmele 56°24′10″N 24°55′29″E / 56.40278°N 24.92472°E / 56.40278; 24.92472Koordinātas: 56°24′10″N 24°55′29″E / 56.40278°N 24.92472°E / 56.40278; 24.92472
Baseina valstis	Latvija  Lietuva
Garums	114 km
Kritums	81 m
Gada notece	0,246 km³
Baseina platība	1220,9 km² (Latvijā 1192,5 km²)
Galvenās pietekas	Zalvīte
Dienvidsusēja Vikikrātuvē

Dienvidsusēja, saukta arī Susēja, Lielā Susēja vai Suseja,^[1] (lietuviešu: Susėja) ir Mēmeles labā krasta pieteka. Iztek no Aknīstes nolaidenuma rietumos no Subates (precīza iztekas vieta ir diskutabla). Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. 4,2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe.

Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas Neretā ir izveidota mazā HES. Vēl divas mazās HES atrodas lejpus Ērberģes.

Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas caristes karaspēka uzbrukuma dēļ zviedri nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, kas veicināja Kurzemes un Zemgales hercogistes austrumu daļas saimniecisko uzplaukumu. Vēlāk Hercogs Jēkabs 1667.—1668. gadā lika no Vilkupes rakt Eglonas-Susējas kanālu, lai savienotu Daugavas pieteku Eglonu ar Dienvidsusēju. Zviedrijas politiskā spiediena dēļ kanāla rakšanas projekts tā arī netika pabeigts.

• 
  Plānotā Daugavas-Susējas kanāla apvidus (Dienvidsusēja apzīmēta kā Sussey, 1772. gada karte)

• Zalvīte (36 km),
• Radžupe (21 km),
• Arālīte (21 km).

• Gārsene,
• Aknīste,
• Elkšņi,
• Nereta,
• Ērberģe.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l