Dagdas novads
| Dagdas novads (2009—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Dagda | |||||
| Kopējā platība:[2] | 949,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 907,0 km2 | |||||
| • Ūdens: | 42,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 6 475 | |||||
| Blīvums (2021): | 7,1 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
10 pagasti | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Dagdas novads Vikikrātuvē
| ||||||
Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Dagdas pilsētai ar 10 bijušā Krāslavas rajona pagastiem. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā novada teritorijā atradās Dagdas muiža. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, no 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija. No 1776. gada Daugavpils apriņķa, no 1947. gada Krāslavas apriņķa sastāvā. No 1950. līdz 1962. gadam pastāvēja atsevišķs Dagdas rajons. 1962. gadā tas tika pievienots Krāslavas rajonam. Dagda 1992. gadā kļuva par pilsētu. 2009. gada 1. jūlijā izveidoja Dagdas novadu.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andrupenes pagasts
- Andzeļu pagasts
- Asūnes pagasts
- Bērziņu pagasts
- Dagda
- Dagdas pagasts
- Ezernieku pagasts
- Konstantinovas pagasts
- Ķepovas pagasts
- Svariņu pagasts
- Šķaunes pagasts
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Latgales partija | 835 | 33.15 | 5 |
| Latvijas Reģionu apvienība | 434 | 17.23 | 3 |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 427 | 16.95 | 3 |
| Saskaņa | 421 | 16.71 | 2 |
| No sirds Latvijai | 381 | 15.13 | 2 |
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Romualds Jermaks (1931), komponists
- Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
- Pēteris Zvidriņš (1943), demogrāfs un sociologs
- Edvards Pavlovskis (1950), katoļu bīskaps
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2020.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
