Dadli (angļu: Dudley, izrunā: /ˈdʌdli/) ir pilsēta Anglijas rietumdaļā, Rietummidlendas grāfistes Dadli metropoles boro administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grafistes rietumos 15 km no grāfistes centra Birmingemas un 209 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Dadli, kas sākotnēji bija tirgus pilsēta, bija viena no industriālās revolūcijas dzimtajām vietām un 19. gadsimtā kļuva par rūpniecības centru ar attīstītu metalurģisko, akmeņogļu un kaļķakmens rūpniecību pirms to pagrimuma.
Vēstures avotos pirmoreiz minēta Pastardienas grāmatā 1086. gadā kā vidēja izmēra muiža Dudelei; nosaukums cēlies no senangļu valodas Duddan Leah – ‘Dadas izcirtums’.[2] 1070. gadā uzcelta Dadli baronu rezidence Dadli pils – baronu īpašumi atradās 11 grāfistēs. 13. gadsimtā Dadli ieguva boro statusu.17. gadsimta sākumā Dads Dadlijs, Dadli 5. barona Edvarda Satona un Elizabetes Tomlinsones ārlaulības dēls, sava tēva darbnīcās Kredli un Pensnetčeisā izgudroja dzelzsrūdas kausēšanas metodi, izmantojot koksu, bet tajā laikā tas bija komerciāli neizdevīgi.[3] Dada Dadlija atklājums, kā arī vietējā ceļu tīkla uzlabojumi un Dadli kanāla būvniecība padarīja pilsētu par nozīmīgu rūpniecības un tirdzniecības centru. Dadli iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā rūpniecības izaugsmes ietekmē strauji pieauga; galvenās nozares bija akmeņogļu un kaļķakmens ieguve. Šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un 1851. gadā Dadli tika nosaukta par «visneveselīgāko vietu valstī».