Džeikobs Henrijs Sarrats (angļu: Jacob Henry Sarratt; 1772. gads — 1819. gada 6. novembris) bija Lielbritānijas šahists.
Viens no Anglijas spēcīgākajiem šahistiem 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Pēc profesijas bijis skolotājs, kā arī nodarbojies ar tulkošanu. Šahā bijis romantiskās itāļu skolas sekotājs un tās ideju izplatītājs. Savus uzskatus izklāstījis darbā "Traktāts par šaha spēli" (A treatise on the game of chess, 1808), kurš pēc viņa nāves ticis atkārtoti izdots ar nosaukumu "Jauns traktāts par šaha spēli" (A New Treatise on the Game of Chess, 1821). Šajos darbos devis nozīmīgu ieguldījumu sava laika šaha atklātņu teorijas attīstībā. Pārtulkojis angļu valodā tādu pagātnes šahistu kā Lopesa, Salvio un citu darbus. Sekmējis šaha noteikumu unifikāciju Eiropā - tā 1807. gadā piedāvājis uzskatīt patu par neizšķirtu, nevis par kādas puses zaudējumu. Laikabiedri dēvējuši viņu par "šaha profesoru".
