Džakarta

Džakarta
galvaspilsēta
Jakarta
Karogs Ģerbonis Logo
Džakarta
Koordinātas: 6°12′S 106°48′E / 6.200°S 106.800°E / -6.200; 106.800Koordinātas: 6°12′S 106°48′E / 6.200°S 106.800°E / -6.200; 106.800
Valsts	Indonēzija
Reģions	Džakarta
Dibināta	1527. gadā
Vēsturiskais nosaukums	Batāvija (1619—1942)
Platība
• galvaspilsēta	740,28 km2
Augstums	7 m
Iedzīvotāji (2020)[1]
• galvaspilsēta	10 562 088
• blīvums	13 761,8/km²
• aglomerācija	28 019 545
Laika josla	WIB (UTC+7)
Mājaslapa	www.jakarta.go.id
Džakarta Vikikrātuvē

Džakarta (indonēziešu: Jakarta) ir Indonēzijas galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs. Izvietojusies Javas ziemeļrietumu piekrastē.

Administratīvi Džakarta ir speciāls provincei pielīdzināts Indonēzijas administratīvais reģions, kas sastāv no 5 municipalitātēm (Jakarta Pusat — Vidus, Jakarta Timur — Austrumu, Jakarta Utara — Ziemeļu, Jakarta Selatan — Dienvidu, Jakarta Barat — Rietumu Džakarta) un vienas Tūkstoš salu (Kepulauan Seribu) reģensijas.

Kaut arī oficiāli pilsēta dibināta 1527. gadā, apmetne šeit bijusi jau vismaz 5. gadsimtā. 12. gadsimtā šeit atradās hinduistu Sundas valsts galvenā osta Kalapa.

Pirmie eiropieši, kuri šeit parādījās, bija portugāļi, un 16. gadsimtā Sundas karalis ļāva portugāļiem šeit izbūvēt cietoksni. 1527. gada 22. jūnijā pilsēta pēc portugāļu padzīšanas tika pārsaukta par Džajakartu (Jayakarta).

1619. gadā Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija Jana Pīterzona Kūna (Jan Pieterszoon Coen) vadībā ieņēma pilsētu un pārsauca to par Batāviju (Batavia). Batāvija kļuva par Nīderlandes Indijas galvaspilsētu. Tā kā Batāvijai faktiski bija monopols visas kolonijas ārējā tirdzniecībā, tā strauji auga.

Otrā pasaules kara laikā pilsētu, tāpat kā visu Nīderlandes Indiju (nākamo Indonēziju) okupēja Japāna. 1942. gadā, lai gūtu vietējo spēku atbalstu, japāņi atjaunoja seno pilsētas nosaukumu.

Pēc Japānas kapitulācijas, 1945. gada 17. augustā Indonēzija deklarēja neatkarību no Nīderlandes. Nīderlandiešu armija tomēr atkal ieņēma Džakartu, un tā kļuva par nīderlandiešu centru Indonēzijas Atbrīvošanās karā. 1949. gada 27. decembrī Nīderlande atzina Indonēzijas neatkarību, un Džakarta kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.

Džakarta atrodas uz Javas salas ziemeļrietumu pusē pie Čilivungas (Ciliwung) upes ietekas Džakartas līcī, kas savukārt atrodas pie Javas jūras.

Džakarta atrodas ļoti tuvu vietai, kur robežojas Birmas plātne ar Indijas plātni. 2007. gada 9. augustā aptuveni 110 kilometrus no Džakartas atradās 7,5 balles spēcīgās Javas zemestrīces epicentrs. Upuru skaits nebija liels, taču blīvi apdzīvoto Džakartu joprojām apdraud zemestrīces.

Džakarta, īpaši tās ziemeļu daļa, grimst, un daži zinātniskie modeļi paredz, ka ap 2050. gadu 95% galvaspilsētas ziemeļu daļas platības būs appludināti un iedzīvotājiem būs jāmeklē cita dzīvesvieta. 10 gadu laikā pilsētas ziemeļu daļa ir nogrimusi par 2,5 metriem un pati Džakarta grimst par vidēji 1—15 cm gadā, sekmējot to, ka liela daļa pilsētas atrodas zem jūras līmeņa. Lai pasargātu pilsētu no ūdens, ir veidoti aizsargdambji.^[2][3]

Pilsētas grimšanas un pārapdzīvotības dēļ, 2019. gadā tika pasludināta iecere dibināt citu galvaspilsētu Džakartas vietā.^[4] Pēcāk tika lemts par Nusantaras pilsētas izveidi, kas iegūšot savu galvaspilsētas statusu 2024. gada 17. augustā.^[2]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džakarta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• (angliski) Oficiālā mājaslapa