Džordžs Ketlins
Džordžs Ketlins | |
---|---|
Džordžs Ketlins, autors Viljams Fišers, 1849 | |
Dzimis |
1796. gada 26. jūlijā Pensilvānija |
Miris |
1872. gada 23. decembrī (76 gadu vecumā) Džērsisitija, Ņūdžersija |
Tautība | amerikānis |
Nozares | glezniecība |
Džordžs Ketlins bija amerikāņu gleznotājs, kurš vislielāko atpazīstamību ieguva kā daudzu Ziemeļamerikas indiāņu portretu autors.
Džordžs Ketlins piedzima Pensilvānijā. Amerikas pamatiedzīvotāju kultūra nākamo mākslinieku valdzināja jau kopš bērnības. Jaunais Ketlins daudzas stundas pavadīja medījot, zvejojot vai meklējot indiāņu artefaktus. Viņu spēcīgi iespaidoja mātes stāsti par notikumiem pierobežā kolonizācijas laikā un par viņas kā jaunas meitenes nokļūšanu vietējās indiāņu cilts gūstā.
Glezniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laika posmā no 1836. līdz 1836. gadam Džordžs Ketlins apmeklēja 48 ciltis un radīja ap 500 gleznu, kā arī savāca nozīmīgu artefaktu kolekciju. Divus gadus vēlāk viņš gar Misūri veica vairāk nekā 3000 kilometrus. Ketlins sastapa astoņpadsmit ciltis, kuras vēl nebija skārusi eiropiešu civilizācija, ieskaitot pauni, omahus, ponkus, mandanus, hīdatsus, šaijenus, apsarokus un siksikus. Šajā ekspedīcijā mākslinieks radīja savus visspilgtākos un izteiksmīgākos darbus.
1838. gadā Ketlins izrādīja savu kolekciju Savienoti Valstu austrumos, bet 1839. gadā Eiropas galvaspilsētās Londonā, Parīzē un Briselē.
Ketlins arī turpmākajos gados savos darbos galveno uzmanību veltīja indiāņu kultūras attēlošanai. 1841. gadā viņš izdeva divus sējumus ar nosaukumu "Ziemeļamerikas indiāņu dzīvesveids, paražas un sabiedrība" (Manners, Customs, and Condition of the North American Indians), kuros bija apkopoti aptuveni 300 gravējumi. 1844. gadā — "Ketlina Ziemeļamerikas indiāņu mape" (Catlin's North American Indian Portfolio) ar 25 medību ainām, 1848. — "Eight Years' Travels ans Residence in Europe" ("Astoņi gadi Eiropā").
No 1852. līdz 1857. gadam Ketlins apceļoja Dienvidameriku un Centrālameriku, bet pēc ceļojuma atgriezās pie Mežonīgo rietumu tēmas. Pēdējo gadu darbi ir apkopoti divās publikācijās — "Last Rambles amongst the Indians of the Rocky Mountains and the Andes" ("Pēdējie klaiņojumi starp Klinšu kalnu un Andu indiāņiem", 1868) un "Mana dzīve starp indiāņiem" (My Life among the Indians, apkopots 1909).
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1828. gadā Ketlins Olbani pilsētā iepazinās ar Klāru Barletu Gregoriju, kas kļuva par viņa dzīvesbiedri. Klāra pavadīja Ketlinu vienā no viņa ceļojumiem uz indiāņu apdzīvotajiem rietumiem. Viņiem bija četri bērni. Klāra nomira Parīzē 1845. gadā.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Godinot Ketlina nopelnus, viņa vārdā ir nosaukts katlinīts — Lielo līdzenumu minerāls, no kura indiāņi izgatavoja miera pīpi jeb kalumetu.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Aiovu virsaitis Baltais Mākonis
-
Otu virsaitis Wah-ro-née-sah, 1832
-
Hunkpapu karotājs Mazais Lācis, 1832
-
Siksiku virsaitis Bizona Muguras Tauki
-
Lakrosa spēlētāji
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|