Galero

Galero ir viens no katoļu garīdzniecības galvassegu veidiem, ko nēsāja agrāk. Sākotnēji tā bija tikai kardināla galvassega, vēlāk to sāka nēsāt arī citas hierarhijas kārtas garīdznieki.

Tā ir zema, hūtei līdzīga purpursarkanas krāsas auduma cepure ar ļoti platām malām, no kurām nokarājas divas auklas, kuru katras galus nobeidz 15 bārkstu veidoti pušķi.^[1] Purpursarkanā krāsa simbolizē kardināla gatavību izliet savas asinis par ticību, aizstāvot Baznīcu. Pēc otrā Vatikāna Koncila, no 1969. gada to vairāk nelieto kā liturģisko galvassegu, taču tas nav aizliegts, tāpēc daži kardināli nēsā privātā kārtā.^[2] Tradicionāli, kardinālam nomirstot, galero tiek pakārta pāri mirušā kapam un tur atrodas tik ilgi, kamēr miesa nepārvēršas pīšļos, tādā veidā atgādinot par cilvēka niecību zemes virsū.^[1]

Galero ir sākotnējā jeb pirmā kardināla cepure. Tā radusies no svētceļnieku cepures, kas arī ir ar platām malām, to pārveidojot, cepures auklu galus nobeidzot ar bārkstīm. Pirmo reizi galero pasniedza trīspadsmit jaunievēlētajiem kardināliem pāvests Inocents IV Ziemassvētkos pirmā Lionas Koncila laikā, 1245. gadā.

Pēc galero krāsas un bārkšu pušķu skaita, kas ir vienādā skaitā divu auklu jeb saišu galos, var noteikt, kādas kārtas garīdznieks to valkā. Galero galvassega ar saitēm un bārkstīm ir vienā konkrētā krāsā.

• Kardinālam — sarkanā krāsā ar 30 pušķiem, 15 katrā pusē;
• patriarham un primasam — zaļā krāsā ar 30 pušķiem, 15 katrā pusē;
• arhibīskapam — zaļā krāsā ar 20 pušķiem, 10 katrā pusē;
• bīskapam — zaļā krāsā ar 12 pušķiem, 6 katrā pusē;

Mūsdienās galero izmanto visu katoļu garīdzniecības kārtu heraldikā, izstrādājot ģerboņus.

• Galero svinīga uzlikšana
• Galero virs kapa
• Dažādi galero

s d l Romas katoļu Baznīcas garīdznieku liturģiskie tērpi Apģērbi Alba Dalmatika Fascija Komža Ornāts Stola Sutana Sutana ar pelerīnu Veļums Galvassegas Birete Galero Kardināla cepure Mitra Piuska