Svētais Beda Cienījamais (angļu: Saint Bede the Venerable, dzimis 672./673. gadā, miris 735. gada 26. maijā) bija benediktiešu Monkvīrmutas-Džarovas abatijas (Monkwearmouth–Jarrow Abbey) mūks Anglijas ziemeļaustrumos. Mūsdienās no klostera saglabājusies Svētā Pētera baznīca Sanderlendā.
Līdzās citiem darbiem, Bedas pazīstamākais darbs ir 731. gadā pabeigtā "Anglu tautas baznīcas vēsture" (Historia ecclesiastica gentis Anglorum), kas ir svarīgs Anglijas vēstures avots. Kaut arī laika skaitīšanu no Anno Domini izgudroja Dobrudžas mūks Dionīsijs Mazais, līdz ar Bedas baznīcas vēsturi tā plaši ieviesās vēstures literatūrā. Vēsturiski Bedas rakstos pirmoreiz ir minēti Bībeles trīs gudro vārdi Kaspars, Melhiors un Baltazars.
Pēc nāves tika apglabāts Daremas baznīcā, ap 1020. gadu pīšļi tika pārcelti uz Daremas katedrāli. 1899. gadā pāvests Leons XIII atzina Bedu par baznīcas doktoru.