Barbes

Barbes Barbus (Cuvier & Cloquet, 1816)
Itālijas barbe (Barbus plebejus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Starspures (Actinopteri)
Kohorta	Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
Kārta	Karpveidīgās (Cypriniformes)
Dzimta	Karpu dzimta (Cyprinidae)
Apakšdzimta	Barbju apakšdzimta (Barbinae)
Ģints	Barbes (Barbus)
Barbes Vikikrātuvē

Barbes, barbju ģints (Barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 33 saldūdens zivju sugas.^[1] Tās mājo Eiropā un Rietumāzijā, lielākā sugu dažādība sastopama Eiropā.^[1] Zinātniskais nosaukums Barbus atvasināts no latīņu valodas (barba) un latviski nozīmē "bārda".^[2]

Līdz ar jaunākajām iespējām ģenētikas zinātnē barbju ģints klasifikācija, līdzīgi kā citu dzīvnieku klasifikācijas, piedzīvo biežas izmaiņas — ik pa brīdim kādas sugas tiek atdalītas, citas pievienotas vai izveidotas jaunas.^[1]

Latvijā, iespējams, sastopama viena barbju ģints suga — barbe (Barbus barbus).^[3] 1937. gadā uz Rīgas tirgu no Liepājas reida ticis atvests viens eksemplārs. Tas vēlāk literatūrā attiecināts uz Bārtas lejteci pie Liepājas. 1960. gadā barbe attiecināta arī uz Daugavas un Ventas baseinu. Lai arī Latvijā neviena savvaļas populācijas pastāvēšana nav zināma, tomēr barbe sastopama vairākās upēs Lietuvā un Baltkrievijā. Areāla robeža mūsdienās ir Nemunas baseins.^[3]

Barbes ir samērā slaidas zivis ar ieapaļu ķermeni. Mute vērsta uz leju. Visām sugām pie mutes vairāki taustekļi.^[2] Lai arī barbes makšķerē un izmanto pārtikā, tomēr mātītes un ikri ir indīgi, un daudziem cilvēkiem to ēšana izsauc sliktu dūšu un vemšanu.^[4] Mazāka auguma barbes tiek izmantotas kā akvārija zivtiņas, tomēr tās nav tik populāras kā to radinieces Dienvidaustrumāzijas barbes (Puntius).^[5]

Barbju ģints (Barbus)^[1]