Baunti salas

Baunti salas
Bounty Islands
Jūrasputnu kolonija Baunti salās, 1901. gads
Baunti salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Indijas okeāns
Koordinātas	47°45′0″S 179°3′0″E / 47.75000°S 179.05000°E / -47.75000; 179.05000Koordinātas: 47°45′0″S 179°3′0″E / 47.75000°S 179.05000°E / -47.75000; 179.05000
Salu skaits	13
Platība	1,35 km²
Garums	4 km
Augstākais kalns	Depo sala 73 m
Administrācija
Jaunzēlande
Baunti salas Vikikrātuvē

Baunti salas (angļu: Bounty Islands) ir Jaunzēlandei piederošs neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos Subantarktikā, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām. Izvietojies ap 670 km uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes Dienvidsalas un 530 km uz dienvidrietumiem no Četema salām. Arhipelāgs veidojas no trijām salu grupām, kas izretojušās dienvidaustrumu—ziemeļrietumu virzienā 4 km garumā.^[1] Kopš 1998. gada kopā ar pārējām Jaunzēlandes Subantarktikas salām pasludinātas par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.^[2]

Salas 1788. gadā atklāja britu kuģis Bounty kapteiņa Viljama Blaja (William Bligh) vadībā, kurš tās nosauca par godu savam kuģim. Tas notika tikai dažus mēnešus pirms slavenā dumpja uz kuģa, kā rezultātā izveidojās Pitkērnas salas kolonija. 19. gadsimta sākumā salās intensīvi tika medīti roņi, pirmajos divos gados nogalinot ap 50 000 dzīvnieku. 1830. gadā salās palika tikai ap duci roņu.