Alpu glīvene

Alpu glīvene Potamogeton alpinus (Balb.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Cirveņu rinda (Alismatales)
Dzimta	Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
Ģints	Glīvenes (Potamogeton)
Suga	Alpu glīvene (Potamogeton alpinus)
Alpu glīvene Vikikrātuvē

Alpu glīvene (latīņu: Potamogeton alpinus) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama aukstos un kalnu apvidos Ziemeļu puslodē — Ziemeļamerikā, Āzijā un Eiropā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā. Augs veido grupas un blīvas audzes stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.^[1]

Alpu glīvene ir daudzgadīgs, liels (50—200 cm garš) lakstaugs. Tā stublāja garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Augam ir tikai iegrimušas vai iegrimušas un peldošas lapas. Stublājs ir 0,2—0,3 cm plats, augšdaļā zarains, parasti iesarkans. Peldošās lapas ir izvietotas rozetveida pušķī, tās ir otrādi olveida vai lāpstveida (3-8 cm garas un 2—5 cm platas). Lapu kāts ir īsāks nekā puse plātnes garuma. Iegrimušās lapas ir lancetiskas (7—12 cm garas un 1—2,5 cm platas), tās ir gandrīz sēdošas, to mala ir gluda, gals strups, tās ir ļoti plānas, nedaudz ieliektas. Pielapes plēvjveidīgas (3—5 cm garas), brūnsārtas. Ziedi ir blīvā vārpveida ziedkopā (2—4 cm gara), ziedkopas kāts ir garāks nekā vārpa. Auglis ir šķautņains, gluds riekstiņš ar īsu knābi. Zied no jūnija līdz septembrim.^[1]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alpu glīvene.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)