[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Aknīstes katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par par katoļu baznīcu Aknīstē. Par Aknīstes luterāņu baznīca skatīt rakstu Aknīstes luterāņu baznīca.
Aknīstes katoļu baznīca
Aknīstes katoļu baznīca
Aknīstes katoļu baznīca (Latvija)
Aknīstes katoļu baznīca
Aknīstes katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Jēkabpils novads, Aknīste
Koordinātas 56°09′47″N 25°44′33″E / 56.16306°N 25.74250°E / 56.16306; 25.74250Koordinātas: 56°09′47″N 25°44′33″E / 56.16306°N 25.74250°E / 56.16306; 25.74250
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1948
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Andrejs Skadiņš
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils modernisms
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1937
Celtniecības beigas 1948
Specifikācija
Garums 28 m
Platums 15 m
Būvmateriāli balti ķieģeļi

Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Jēkabpils novada centrā Aknīstē, Skolas ielā 2.

Pirmais Aknīstes dievnams bijusi koka celtne, ko 1774. gadā par Rokišķu muižas īpašnieka barona Tīzenhauzena līdzekļiem uzcēla Svētā Ignācija godam.[2] Tā bija Rokišķu draudzes filiālbaznīca, 22 metrus gara un 11 metrus plata celtne uz zemiem akmeņu pamatiem un nelielu tornīti uz jumta. No ārpuses baznīca bija apšūta koka dēļiem, bet iekšpusē tēstie baļķi bija nobalsināti. Dievnamā bija koka griesti un grīda, kora telpas, divas sakristejas. Tai bija viens altāris, bagātīgi rotāts kokgriezumiem, līdzīgi kā kancele. Apkārt baznīcas dārzam bija mūra žogs ar lieliem sarkanu ķieģeļu vārtiem. Tornī bija 180 kg smags zvans.

Par jaunas baznīcas būvniecību sāka domāt jau divdesmitā gadsimta sākumā, iepērkot ķieģeļus celtniecībai. Taču nodomus izjauca Pirmais pasaules karš. No nopirktajiem ķieģeļiem vēlāk apkārt baznīcai uzcēla jaunu žogu, kas pastāv līdz mūsdienām. Jaunās baznīcas pamatus iesvētīja Subates baznīcas prāvests Alberts Piebalgs 1934. gadā, asistējot Rokišķu draudzes, kam piederēja Aknīstes draudze, dekānam Ignācijam Deksnim. Baznīcas plānu veidoja pēc Kauņas Kristus Augšāmcelšanās baznīcas parauga, tikai samazinātā veidā.

1935. gadā par Subates baznīcas prāvestu tika nozīmēts Donāts Mūrnieks, kurš apkalpoja arī Aknīsti. Viņš Jelgavas ķieģeļu fabrikā nopirka baznīcas būvniecībai ķieģeļus, 1937. gada 31. oktobrī vēl reizi iesvētīja dievnama pamatus un triju gadu laikā uzbūvēja to. Kad būvei pietrūcis ķieģeļu, nojaucis žogu pie vecās baznīcas, atstājot tikai lielos vārtus. 1940. gadā baznīcai uzlikts jumts, bet iekšdarbi palikuši nepabeigti. Otrā pasaules kara laikā darbi apstājušies, līdz 1947. gadā bīskaps Pēteris Strods par Subates dievnama prāvestu norīkojis A. Rukmani, kuram uzdevis pabeigt Aknīstes baznīcas iekšdarbus, kas tika izdarīts ar draudzes locekļu palīdzību. 1948. gada 12. augustā bīskaps Pēteris Strods dievnamu konsekrēja, veltot to Svētā Ignācija godam. Veco koka baznīcu tika nolemts izjaukt un pārvest uz Neretas Ķišķu kapiem, taču Pieminekļu valde to aizliedza un vēlākos gados tā kalpoja kā Patērētāju biedrības noliktava, līdz sabruka.[3]

Baznīca celta funkcionālisma stilā ar vienu augstu torni, kurā iekārts 180 kg smags zvans.[4] Tā ir 28 metrus gara, 15 metrus plata un 10 metrus augsta baltu ķieģeļu mūra celtne ar cinkotā skārda jumtu. Dievnamam ir lieli logi, kas dod daudz gaismas. Baznīcu ieskauj dārzs, kuru noslēdz drāšu pinuma žogs cementa stabos.

Tā ir telpa ar koka grīdu un griestiem, kas ir līmeniski segti. Virs ieejas atrodas kora telpas ar ērģelēm. Pie ieejas durvīm atrodas koka krucifiksi un svētītā ūdens akmens trauks. Dievnamā ir trīs altāri, no kuriem lielais ir pārnests no vecās baznīcas, tas savulaik ir bijis Rokišku baznīcas altāris. Tas ir baroka stila altāris, kura vidū atrodas krucifikss ar Jaunavas Marijas un Svētā Jāņa koka skulptūrām. Pie kolonnām redzamas Svētā Pētera un Svētā Pāvila skulptūras, bet augšā Svētā Ignācija tēls. Sānu altāri ir kokgriezumiem bagāti. Kancele, kas bagātīgi rotāta ar kokgriezumiem, arī pārnesta no vecās baznīcas un agrāk bijusi Rokišku baznīcas inventārs. Feretrons ir ar Dievmātes un Svētā Ignācija gleznām. Dievnamā ir monstrance renesanses stilā un koka relikvārs no 1809. gada.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andrejs Skadiņš.[1] Draudze sāka veidoties 18. gadsimtā, kad tā bija Lietuvas Rokišku draudzes filiāle. Pēc Rīgas arhidiecēzes atjaunošanas to lielākoties apkalpoja un mūsdienās apkalpo Subates draudzes priesteri. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Aknīstes pilsētā un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek reizi nedēļā.

Draudzes lielākie svētki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Ignācija diena — 40 stundu atlaidas, Svētā Antona diena un Svētā Krusta paaugstināšanas svētki.

Draudzes prāvesti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aknīstes draudzē kalpojuši: Jānis Budris (1918.I-1919.I), Vainovskis (1919.III-1919.VI), Vikentijs Bogdišanko (1919.VII-1920.V), Žemaitis (1920.V-1920.VII), Heronims Mackus (1922-1925), Antons Pelešinas (1928-1930), Matejs Mikelonis (14.10.1930.-28.03.1934.), Alberts Piebalgs (28.03.1934.-11.07.1934.), Donāts Mūrnieks (11.07.1934.-16.02.1941.), Jāzeps Pavilonis (16.02.1941.-20.06.1942.), Antons Pelešinas (1944-1946), Antons Rukmans (1947-.12.07.1955.), Antons Kivlenieks (12.07.1955.-15.05.1975.), Vincents Bārzda (11.06.1975.-1996) un Andrejs Skadiņš.

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.559.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 243.-244.lpp.
  4. Aknīstes katoļu baznīca www.atputasbazes.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]