Antss Pīps

Antss Pīps Ants Piip
Igaunijas ārlietu ministrs 1919.; 1921.—1922.; 1925.—1926.; 1933.; 1939.—1940.
Igaunijas premjerministrs
Amatā 1920. gada 26. oktobris — 1920. gada 20. decembris
Igaunijas Valsts vecākais
Amatā 1920. gada 20. decembris — 1921. gada 25. janvāris
Dzimšanas dati	1884. gada 16. februārī Mulgi pagasts, Vīlandes apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad  Igaunija)
Miršanas dati	1942. gada 1. oktobrī (58 gadu vecumā) Nirobas nometne, PSRS, (tagad  Krievija)
Tautība	igaunis
Profesija	jurists
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Antss Pīps (igauņu: Ants Piip; dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps,^[1] bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts. Pirmais Igaunijas Valsts vecākais (1920—1921), Igauņu-latviešu tuvināšanās biedrības vadītājs (1932—1940).

Dzimis Vīlandes apriņķa Mulgi pagasta Tuhalānes ciemā zemnieku ģimenē. Mācījās Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. 1903.-1905. gadā bija Valkas apriņķa rakstvedis un skolotājs Alūksnē, vēlāk skolotājs Kuresāres draudzes skolā (1905—1906), Kuresāres jūrskolā (1906—1912) un Jansona Komercskolā Pēterburgā (1913—1915). Līdztekus studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē (1908—1913), pēc tam saņēma Pēterburgas Universitātes pētniecisko stipendiju un 1916. gadā ieguva tieslietu maģistra grādu un bija Pēterburgas Universitātes Juridiskās fakultātes starptautisko tiesību privātdocents (1917). Pēc Februāra revolūcijas gadā bija Igaunijas Pagaidu zemes padomes loceklis un priekšstāvis Petrogradā (1917—1918), tad sūtnis Londonā (1918—1919).

1919. gadā Pīps piedalījās Parīzes miera konferencē, oktobrī viņu iecēla par Igaunijas ārlietu ministru, pēc tam par Igaunijas delegācijas locekli Tartu miera sarunās ar Padomju Krieviju (1919—1920).

No 1919. gada Pīps bija Starptautisko tiesību profesors Tartu Universitātē, līdztekus arī Igaunijas Provinču asamblejas, Satversmes sapulces un Rīgikogu deputāts. 1920. gadā bija Igaunijas vēstnieks Lielbritānijā. Igaunijas premjerministrs, pēc tam Igaunijas Valsts vecākais un vienlaikus Kara ministrs no 1920. gada oktobra līdz 1921. gada janvārim. Atkārtoti pildīja ārlietu ministra pienākumus no 1921. gada janvāra līdz 1922. gada novembrim.

1923.-1925. gadā Pīps bija Igaunijas vēstnieks ASV, pē tam atkārtoti ārlietu ministrs (1925. gada decembris — 1926. gada jūlijs; 1933. gada maijs-oktobris; 1939. gada oktobris — 1940. gada jūnijs), piedalījās sarunās par Igaunijas-PSRS bāzu līguma noslēgšanu 1939. gadā. No 1938. līdz 1940. gadam arī Igaunijas parlamenta Augšpalātas deputāts.

Pēc Igaunijas okupācijas viņu atcēla no visiem amatiem, 1941. gada 30. jūnijā arestēja NKVD un deportēja uz PSRS, kur viņš mira 1942. gada 1. oktobrī Gulaga Nirobas (Ныроб) nometnē.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antss Pīps.