Amonija sāļi

Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu. Tā kā amonija jona izmērs ir tuvs kālija jona izmēram, amonija sāļu īpašības ir līdzīgas kālija sāļu īpašībām.^[1] Gandrīz visi amonija sāļi labi šķīst ūdenī, disociējot jonos. Atšķirībā no kālija sāļiem, amonija sāļu šķīdumiem mēdz būt skāba reakcija. Amonija sāļi, izņemot tos, kam ir krāsaini anjoni, ir bezkrāsainas vielas.

Amonija sāļi disociē šķīdumos, veidojot stiprus elektrolītus:

NH₄Cl ⇄ NH₄⁺ + Cl⁻

Karsējot amonija sāļi sadalās. Ja to anjons ir no gaistošas skābes, rodas amonjaks un citas gāzes, piemēram, HCl vai CO₂:

NH₄Cl → NH₃↑ + HCl

NH₄HCO₃ → NH₃↑ + Н₂O + CO₂

Ja anjonam piemīt oksidējošas īpašības, notiek amonija oksidēšanās līdz brīvam slāpeklim vai slāpekļa oksīdiem:

NH₄NO₃ → N₂O↑ + 2Н₂O

(NH₄)₂Cr₂O₇ → N₂↑ + Cr₂O₃ + 4Н₂O

Ar skābēm un sāļiem notiek parastās apmaiņas reakcijas:

(NH₄)₂CO₃ + 2HCl → 2NH₄Cl + Н₂O + CO₂ ↑

(NH₄)₂SO₄ + Ba(NO₃)₂ → BaSO₄ ↓ + 2NH₄NO₃

Ūdens šķīdumos amonija sāļi hidrolizējas kā vājas bāzes un stipras skābes sāļi, dodot skābu reakciju:

NH₄Cl + Н₂O ⇄ NH₄OH + HCl

NH₄⁺ + Н₂O ⇄ NH₄OH + H⁺

Amonija sāļiem raksturīga gāzveida amonjaka izdalīšanās, iedarbojoties uz tiem ar sārmiem. To izmanto amonija sāļu kvalitatīvai noteikšanai.

NH₄Cl + NaOH → NaCl + NH₃ ↑ + Н₂O

Amonija sāļus (amonija nitrātu, amonija sulfātu, amonija hlorīdu) izmanto par slāpekļa minerālmēslojumu. Amonija nitrāts ietilpst sprāgstvielu — amonītu — sastāvā. Amonija karbonātu un hidrogēnkarbonātu lieto pārtikas rūpniecībā par irdinātāju. Amonija hlorīdu jeb salmiaku lieto galvaniskajos elementos, lodēšanā, tekstilrūpniecībā un citur.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: amonija savienojumi