Sfalerīts
| Sfalerīts | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Klase | Sulfīdu minerāls, sulfīdi ar metālu, sfalerīta grupa |
| Štrunca ID | 2/C.01-10 |
| Ķīmiskā formula | Cinka sulfīds, ZnS taču precīzāk būtu (Zn,Fe)S |
| Singonija | kubiskā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Dzeltena, brūna, pelēka, melna, sarkana, oranža, zaļa, reti — bezkrāsas |
| Svītras krāsa | Dzeltena, gaišbrūna — gaišāka nekā krāsas |
| Skaldnība | Laba |
| Lūzums | Gliemežnīcas |
| Cietība pēc Mosa skalas | 3,5—4 |
| Spīdums | Metālisks, pusmetālisks, sveķains, dimanta |
| Caurspīdīgums | Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs (marmatīts) |
| Laušanas koeficients | 2,37 |
| Blīvums | 3,9—4,1 g/cm3 |
Sfalerīts (no grieķu: σφαλερός (sphaleros) — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ) ir sulfīdu klases minerāls, nozīmīgākā cinka rūda. Tas pārsvarā sastāv no cinka sulfīda (ZnS) kristāliskā formā, taču vienmēr satur arī dzelzi. Ja dzelzs saturs ir augsts, sfalerīts iegūst blāvi melnu krāsu. Šādu paveidu sauc par marmatītu ((Zn,Fe)S). Marmatīts parasti sastopams asociācijā ar galenītu, pirītu, un citiem sulfīdiem kopā ar kalcītu, dolomītu, un fluorītu. Kalnrači sfalerītu sauc arī par cinkmāni.
Minerāls kristalizējas kubiskajā singonijā. Heksagonālās singonijas analogs ir pazīstams kā vircīts. Kristāliskā režģa konstante — 0,542 nm. Dažiem tumšpelēkajiem paraugiem ir novērojama sarkana iridiscence — šādu akmeni sauc par rubīna sfalerītu. Bāli dzeltenie un sarkanie paveidi satur ļoti maz dzelzs un var būt caurspīdīgi. Dažiem paraugiem novērojama fluorescence ultravioletajos staros.
Dārgakmeņiem līdzīgajiem, bālas krāsas paraugiem no Ņūdžersijas praktiski nav dzelzs piemaisījuma, tiem ir raksturīga spēcīga fluorescence oranžā un/vai zilā krāsā. Šo paveidu sauc par kleiofanu.
Sfalerīts bija viens no pirmajiem minerāliem, kura struktūru izpētīja ar rentgenstruktūranalīzes metodēm.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sfalerīts ir nozīmīgākā cinka rūda, taču no tā iegūst arī retākus piemaisījumus — kadmiju, indiju, galliju. Nozīmīgu daļu iegūtā sfalerīta izmanto krāsu rūpniecībā, iegūstot cinka baltumu. No dabā sastopamā sfalerīta iegūst arī ķīmiski tīru cinka sulfīdu, kuru var izmantot kā luminoforu. Šādu materiālu, pievienojot tam sudrabu un varu, izmanto televizoru, radiolokācijas iekārtu un oscilogrāfu kineskopu izgatavošanai. Ķīmiski tīru sfalerītu izmanto mirdzošu krāsu izgatavošanai.
Piemērota lieluma un caurspīdīguma kristālus slīpē kā dārgakmeņus, parasti piešķirot tiem briljanta griezumu, lai pēc iespējas labi parādītu sfalerītam piemītošo augsto dispersijas spēju, kas vairāk, kā trīs reizes pārsniedz dimanta rādītājus. Tāpēc nesen slīpētam sfalerīta kristālam raksturīga efektīva krāsu spēle un mirdzums un to var sajaukt ar dimantu. Taču sfalerīta nelielās cietības un trausluma dēļ tas nav piemērots juvelierizstrādājumiem un to labāk atstāt neapstrādātu. Tā kā dzidri kristāli ir sastopami ļoti reti, kolekcionāri un muzeji nereti ir gatavi maksāt par paraugiem, kuru masa pārsniedz karātu (200 mg). Dārgakmens kvalitātes sfalerīts parasti ir dzeltens līdz medus brūns, sarkans līdz oranžs vai pat zaļš.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sfalerīts ir relatīvi izplatīts minerāls un skaistus kolekciju paraugus iespējams atrast daudzviet pasaulē. Skaistus paraugus atrod šādās atradnēs:
- Vācija, Freiberga
- Serbija, Kosova, Trepka;
- Lielbritānija, Elstonmūra;
- Šveice, Vallisa, Binnentāle;
- Austrālija, Jaundienvidvelsa, Brokenhila.
Nozīmīgas dārgakmens kvalitātes sfalerīta atradnes:
- Meksika, Sonora, Kananeja, Čiveras raktuves — skaisti zaļi kristāli;
- Meksika, Zakatekasa, Mazapila — lieli kristāli ar metālisku spīdumu;
- Spānija, Santandera, Kantabrijas Kordiljeri, Pikos de Europa — caurspīdīgi dzelteni, oranži un sarkani kristāli.
Paveidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Huotas pržibramīts — kadmiju saturošs sfalerīts, kuru atrod Ķīnā, Guižou provincē, Kviananas autonomajā prefektūrā, Dujunā, Niudžiaotangā. Nejaukt ar getīta paveidu, kas saucas — pržibramīts. Iespējams, ka šī akmens nosaukumam bija jābūt "Huotas pfibramīts", taču ir pieļauta kļūda, kas tiek atkārtota zinātniskajos avotos.
- Kleiofans — pilnīgi vai gandrīz bezkrāsains, caurspīdīgs dārgakmens kvalitātes sfalerīts
- Marmatīts — melns, necaurspīdīgs sfalerīts, satur dzelzi — ((Zn,Fe)S).
- Medus sfalerīts — caurspīdīgs, medus dzeltens
- Pfibramīts — kadmiju saturošs sfalerīts, kuru atrod Čehijā, Bohēmijā, Pfibramā.
- Rubīna sfalerīts — caurspīdīgs, brūns līdz sarkans, caurspīdīgums pieaug tad, ja mazāk dzelzs piejaukuma.