Ceļš uz nekurieni

Ceļš uz nekurieni
Oriģinālais nosaukums	Lost Highway
Žanrs	psiholoģisks trilleris krimināldrāma mistērija
Režisors	Deivids Linčs
Producents	Mērija Svīneja
Scenārija autors	Deivids Linčs Berijs Džifords
Galvenajās lomās	Bils Pulmens Patrīcija Ārkete Baltazars Getijs Roberts Lodžija Roberts Bleiks
Mūzika	Andželo Badalamenti
Izdošana	1997. gada 15. janvāris
Ilgums	135 min
Valsts	ASV
Valoda	angļu
Budžets	~ $15,000,000
IMDb profils

"Ceļš uz nekurieni" (angļu: Lost Highway) ir 1997. gada psiholoģisks trilleris. Filmā ir izmantoti elementi no film-noir un šausmu filmu žanra ar sirreālu tēlainību un tematiku.

Freds Medisons ir apsūdzēts savas sievas Renē slepkavībā un tiek notiesāts uz nāvi. Neilgu laiku pirms soda izpildes viņš noslēpumaini pazūd no nāvinieku kameras un viņa vietā atrod ar atmiņas zudumu sirgstošo Pītu Deitonu. Kā viņš nokļuva kamerā? Kā nozuda slepkava? Izlaists brīvībā Pīts mēģina atgriezties normālā dzīvē, bet tā vietā viņu sagaida neaprakstāmi satriecošs murgs iztēlei...

Ir vairāki interpretējumi par ko ir šī filma. Viens no atzītākajiem ir tāds, ka Pīts Deitons ir Freda Medisona otrā personības šķautne. Pēc sievas slepkavības un nokļūšanas cietumā, Freds piedzīvoja spēcīgu nervu sabrukumu, viņš nespēja pieņemt realitāti — to, ka ir brutāli nogalinājis savu sievu. Freds centās aizbēgt no realitātes, iegalvojot sev, ka vainīgais ir cits un vēlāk izveidojot sevi par iedomātu tēlu — Pītu, kas būtu pilnīgs pretstats viņam pašam — tāds, kāds Freds vēlējās būt. Freds bija greizsirdīgs, gļēvulīgs, nemākulīgs sadzīviskajās un intīmajās attiecībās, viņa dzīve bija rutīna. Pīts atšķirībā no Freda bija bezrūpīgs, izklaidīgs jaunietis, kuram neeksistēja nekādas robežas, kuram nebija nekādas pienākuma apziņas. Fredam izdevās aizbēgt no sevis, bet tikai uz kādu laiku, ik brīdi kādas ainas atgādināja par savu otro personību, kas beigās noveda līdz pilnīgam personības sabrukumam un esamības zudumam.

Pamatraksts: Lost Highway (skaņu celiņš)

Vairākus gadus Trents Reznors bez rezultātiem mēģināja kontaktēties ar Deividu Linču, la redzētu, vai viņš būtu ieinteresēts viņa grupas Nine Inch Nails mūzikas videoklipa uzņemšanā.^[1] Pēc viņa darba pie Natural Born Killers skaņu celiņa, Reznors saņēma zvanu no Deivida Linča, kurš prasīja, vai Reznors būtu arī ieinteresēts sakomponēt oriģinālo mūziku arī filmai "Ceļs uz nekurieni".^[1] Reznors piekrita, un Linčs devās uz Ņūorleānu, kur mūziķis dzīvoja, un kopā viņi izveidoja mūziku filmas ainām, kur Medisoni skatās noslēpumainās videokasetes (dziesma The Perfect Drug), un ainām pašās filmas beigās (skaņdarbs "Driver Down") Reznors arī bija producents un sastādītājs filmas skaņu celiņam.^[1]

Skaņu celiņam tika izvēlētas arī divas Rammstein dziesmas: "Heirate Mich" un "Rammstein". Grupa izmantoja kadrus un ainas no "Ceļš uz nekurieni" saviem vēlākajiem šo dziesmu videoklipiem.

• Informācija Deivida Linča mājas lapā (angliski)

• IMDb profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)
• Turner Classic Movies profils (angliski)
• TV.com profils (angliski)
• Metacritic profils (angliski)
• Box Office Mojo profils (angliski)
• Rotten Tomatoes profils (angliski)

s d l Deivids Linčs 1970. gadi "Dzēšgumijgalva" (1977) 1980. gadi "Ziloņcilvēks" (1980) "Kāpa" (1984) "Zilais samts" (1986) 1990. gadi "Mežonīgie sirdīs" (1990) "Tvinpīka: Caur uguni" (1992) "Ceļš uz nekurieni" (1997) "Streita stāsts" (1999) 2000. gadi "Malholanda ceļš" (2001) "Iekšzemes impērija" (2006) Seriāli "Tvinpīka" (1990–1991) On the Air (1992) Hotel Room (1993) "Tvinpīka" (2017)