8 Flora
- Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Flora nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Floras 3D modelis | |
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Džons Hainds |
Atklāšanas datums | 1847. gada 18. oktobrī |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (8) Flora |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
Afēlijs | 2,546 AU [1] |
Perihēlijs | 1,8577103 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 2,2019582 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0,1563371[1] |
Apriņķojuma periods | 3,27 a [1] |
Slīpums | 5,88777°[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 110,92229°[1] |
Pericentra arguments | 285,46692°[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | ~ 135,89 km [2] |
Ģeometriskais albedo | 0,2426[2] |
Asteroīdu spektru tipi | S |
Redzamais spožums | 9,84 [3] |
Absolūtais spožums | 6,49 H [1] |
Flora, arī 8 Flora ir asteroīds ar diametru apmēram 136 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā, ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.
Asteroīdu 1847. gada 18. oktobrī atklāja angļu astronoms Džons Hainds (John Russel Hind) Bišopa observatorijā. Dž. Haindam tas bija otrais atklātais asteroīds (kopā 10), pirms tam viņš atklāja Irīdu. Džons Heršels ieteica asteroīdu nodēvēt romiešu dievietes Floras vārdā. Flora romiešu mitoloģijā ir vārpu, puķu un dārzu ziedēšanas dieviete.[4]
Flora ir izcelsmes avots Floras tipa asteroīdiem, ir arī lielākais šī tipa asteroīds, ietverot ap 80 % no kopējās grupas masas. Floras spektrs liecina, ka asteroīda virsmu veido silikātu minerālu un niķeļa-dzelzs maisījums. Flora un Floras tipa asteroīdi tiek uzskatīti par L hondrītu meteorītu izcelsmes avotu.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |