2022. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. |
Notikumi pasaulē: | 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. |
Šeit apkopoti 2022. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gadā ar 186 kosmiskajiem startiem (no tiem 178 veiksmīgi) tika pārspēts iepriekšējā gada rekords (145).
Tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:
- ARMSAT 1 (Armēnija, sadarbībā ar Spāniju),
- TUMnanosat (Moldova),
- PearlAfricaSat-1 (Uganda),
- ZIMSAT-1 (Zimbabve)
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV un Eiropas Savienība noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību Starptautiskās kosmosa stacijas projektā. Savukārt Krievija pārtrauca sadarbību nesējraķešu Sojuz-2 palaišanā no Kuru un sakaru pavadoņu OneWeb palaišanu no Baikonuras (OneWeb turpmāk izmantoja Indijas raķetes un vienojās ar ASV uzņēmumu SpaceX par palaišanas pakalpojumiem).
Par Krievijas kosmiskās korporācijas Roskosmos ģenerāldirektoru kļuva Jurijs Borisovs, nomainot Dmitriju Rogozinu.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes:
- Angara 1.2, Krievijas Angara raķešu saimes mazākais variants ar 2 pakāpēm ar celtspēju 3,8 t 200 km orbītā;
- Atlas V 511, ASV Atlas V raķešu saimes variants (šis bija vienīgais plānotais starts);
- Jielong 3 (Smart Dragon 3), Ķīnas četru pakāpju cietās degvielas raķete ar celtspēju 1,5 t 500 km solārsinhronā orbītā;
- Chang Zheng 6A, Ķīnas Chang Zheng raķešu saimes variants ar 2 pakāpēm un 4 cietās degvielas starta paātrinātājiem, celtspēja 4,5 t 700 km solārsinhronā orbītā;
- SLS Block 1, ASV supersmagās raķešu saimes Space Launch System variants Lidojumiem uz Mēnesi, celtspēja 95 t zemā Zemes orbītā, 27 t trajektorijā uz Mēnesi;
- SSLV, Indijas četru pakāpju raķete (pirmās trīs pakāpes cietās degvielas, ceturtā — šķidrās degvielas) ar celtspēju 500 kg 500 km orbītā (pirmais starts neveiksmīgs);
- Vega-C, Eiropas uzņēmuma Arianespace četru pakāpju raķetes Vega modifikācija;
- Zhuque 2, Ķīnas privātā uzņēmuma LandSpace šķidrās degvielas divu pakāpju raķete ar celtspēju 4 t 200 km zemā Zemes orbītā (pirmais starts neveiksmīgs);
- ZK-1A, Ķīnas uzņēmuma CAS Space četru pakāpju cietās degvielas raķete ar celtspēju 1,5 t 500 km solārsinhronā orbītā
Pēdējos lidojumus veica ASV raķetes Atlas V raķešu saimes modifikācijas Atlas V 401, Atlas V 421, Atlas V 511, Atlas V 531, Atlas V 541, kā arī ASV privātā uzņēmuma raķete Rocket 3.3.
Vairākas nesējraķetes piedzīvoja avārijas vai kļūmes, kuru dēļ netika sasniegta orbīta: Epsilon, Rocket 3.3 (2 reizes), Shuang Quxian 1, SSLV, Vega-C, Zhuque 2, ZK-1A.
2. maijā ASV uzņēmums Rocket Lab pirmo reizi mēģināja ar helikopteru uztvert savas Electron raķetes pirmo pakāpi. To izdevās satvert, taču raķešpakāpe tika nomesta, lai nodrošinātu helikoptera un tā pilota drošību.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starpplanētu zondes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]23. jūnijā Merkura zonde BepiColombo veica Merkura pārlidojumu.
28. jūnijā tika palaists ASV uzņēmuma Advanced Space Mēness orbitālais aparāts CAPSTONE, lai izmēģinātu un pārbaudītu aprēķināto orbītas stabilitāti, kas plānota kosmosa stacijai Lunar Gateway. CAPSTONE Mēness orbītu sasniedza 14. novembrī.
4. augustā tika palaists Dienvidkorejas Mēness orbitālais aparāts Danuri. Tas Mēness orbītā iegāja 16. decembrī.
26. septembrī zonde DART ietriecās asteroīda Didima dabiskajā pavadonī Dimorfā;
11. decembrī tika palaists Japānas privātā uzņēmuma ispace Mēness nolaižamais aparāts HAKUTO-R M1 ar Mēness robotu Lunar Excursion Vehicle 1 un Apvienoto Arābu Emirātu Mēness mobili Rashid. Kopā ar tiem startēja arī NASA Mēness orbitālais aparāts Lunar Flashlight ūdens meklēšanai Mēness dienvidpolā.
Kosmiskās observatorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]24. janvārī NASA Džeimsa Veba kosmiskais teleskops iegāja orbītā ap Zemes un Saules Lagranža punktu L2, un jūlijā iegūti pirmie debess attēli.
8. oktobrī Ķīna palaida Saules observatoriju Kuafu-1 (ASO-S).
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gadā tika veikti 7 pilotējamie lidojumi. ASV uzņēmums SpaceX palaida Crew Dragon kosmosa kuģus uz Starptautisko kosmosa staciju: Ax-1 (pirmais pilnībā komerciālais kosmosa kuģa lidojums uz SKS), SpaceX Crew-4, SpaceX Crew-5. Krievija uz SKS palaida Sojuz MS-21 un Sojuz MS-22. Ķīna uz savu orbitālo staciju Tiangong nogādāja kuģus Shenzhou 14 un Shenzhou 15. 19. maijā tika palaists ASV uzņēmuma Boeing kosmosa kuģis Starliner OFT-2 bezpilota režīmā; tas saslēdzās ar Starptautisko kosmosa staciju, tādējādi Starliner pilotējamais lidojums varētu notikt 2023. gadā.
Ķīna pabeidza orbitālās stacijas Tiangong pirmās kārtas būvniecību, bāzes modulim Tianhe pievienojot laboratorijas moduļus Wentian un Mengtian.
16. novembrī ar nesējraķeti SLS Block 1 tika palaists NASA kosmosa kuģis Artemis 1 bezpilota režīmā. Tas vairākas reizes aplidoja Mēnesi, un 11. decembrī atgriezās uz Zemes.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 49 sakaru pavadoņi Starlink.
- 8. janvāris — kravas kuģis Tianzhou 2 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong un pēc tam saslēdzās ar to.
- 13. janvāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti pavadoņi ION SCV-004 (Elysian Eleonora), Alba Cluster 3, Alba Cluster 4, Capella 7, Capella 8, 2 × ICEYE, Sič 2-30, UMBRA-02, BRO-5, Dodona (La Jument), DEWASAT-1, ETV-A1, 44 × Flock 4x, Gossamer-Piccolomini, HYPSO-1, IRIS-A, 4 × Kepler, LabSat, 4 × Lemur-2, 3 × MDASat-1, NuX-1, OroraTech 1, STORK-1, STORK-2, SW1FT, 8 × Tevel-1, VZLUSAT-2, 2 × FOSSA PocketPOD, Challenger, CShark Pilot-1 (FossaSat-2E3), Delfi-PQ, EASAT-2, FOSSASAT-2E5, FOSSASAT-2E6, Grizu-263a, HADES, LAIKA (FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B), MDQube-SAT1, PION-BR1, SanoSat-1, SATTLA-2A, SATTLA-2B, Unicorn 1, Unicorn 2A, Unicorn 2D, Unicorn 2E, Unicorn 2TA1, WISeSAT-1 (FossaSat-2E2), WISeSAT-2 (FossaSat-2E1);
- ar nesējraķeti LauncherOne palaisti nanopavadoņi ADLER-1, GEARRS-3, PAN-A, PAN-B, SteamSat-2, STORK-3, TechEdSat-13.
- 17. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shiyan 13.
- 19. janvāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 49 sakaru pavadoņi Starlink;
- SKS-66: Antons Škapļerovs un Pjotrs Dubrovs veica iziešanu kosmosā.
- 21. janvāris — ar nesējraķeti Atlas V 511 misijā USSF-8 palaisti militārie pavadoņi USA 324 (GSSAP 5) un USA 325 (GSSAP 6).
- 23. janvāris — kravas kuģis SpaceX CRS-24 atvienojās no SKS.
- 24. janvāris:
- Džeimsa Veba kosmiskais teleskops iegāja orbītā ap Zemes un Saules Lagranža punktu L2;
- kravas kuģis SpaceX CRS-24 nolaidās uz Zemes okeānā.
- 25. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Ludi Tance-1 01A (L-SAR 01A).
- 26. janvāris:
- 28. janvāris — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ION SCV004 brīvā lidojumā palaists pavadonis LabSat.
- 31. janvāris:
- no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ION SCV004 brīvā lidojumā palaists pavadonis STORK-1.
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists Zemes tālizpētes pavadonis CSG-2.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists militārais pavadonis USA-326 (NROL-87).
- 3. februāris:
- no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Light-1, GT-1;
- no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ION SCV004 brīvā lidojumā palaists pavadonis STORK-2;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists 49 sakaru pavadoņi Starlink.
- 4. februāris — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ION SCV004 brīvā lidojumā palaists pavadonis SW1FT.
- 5. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a / Fregat palaists militārais pavadonis Kosmos-2553 (Neitron № 1).
- 10. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT palaisti 34 sakaru pavadoņi OneWeb;
- nesējraķetes Rocket 3.3 avārijā zaudēti nanopavadoņi BAMA-1, INCA, QubeSat, R5-S1.
- 14. februāris — ar nesējraķeti PSLV-XL palaists Zemes tālizpētes pavadonis EOS-04 (RISAT-1A) un nanopavadoņi INSPIRESat-1, INS-2TD.
- 15. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-19, tā kravā arī 6 pavadoņi YuZGU-55 (RadioSkaf RS).
- 17. februāris — kravas kuģis Progress MS-19 saslēdzās ar SKS.
- 19. februāris — ar nesējraķeti Antares 230+ palaists kravas kuģis Cygnus NG-17, tā kravā arī nanopavadonis NACHOS.
- 21. februāris:
- kravas kuģis Cygnus NG-17 saslēgts ar SKS;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 46 sakaru pavadoņi Starlink.
- 24. februāris — pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību Starptautiskās kosmosa stacijas projektā.
- 25. februāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 50 sakaru pavadoņi Starlink;
- pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība noteica sankcijas Krievijas koncernam Roskosmos.
- 26. februāris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Ludi Tance 1 01B (L-SAR 01B);
- atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, Roskosmos paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu Sojuz-2 palaišanā no Kuru.
- 27. februāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 8 palaisti pavadoņi Taijing-3 01, Taijing-4 01, Hainan-1 01, Hainan-1 02, Wenchang-1 01, Wenchang-1 02, Xidian-1, Jilin-1 Mofang-02A 01 (Xiamen Keji 1), Jilin-1 Gaofen-03D 10, Jilin-1 Gaofen-03D 11, Jilin-1 Gaofen-03D 12, Jilin-1 Gaofen-03D 13, Jilin-1 Gaofen-03D 14, Jilin-1 Gaofen-03D 15 (Shaoguan-1), Jilin-1 Gaofen-03D 16 (Wenchang Chaosuan 2), Jilin-1 Gaofen-03D 17 (Wenchang Chaosuan 3), Jilin-1 Gaofen-03D 18 (Anxi Tieguanyin 1), Tianqi-19, Chaohu 1, Chuangxing Leishen, Xingshidai-17, Qimingxing 1.
- 28. februāris — ar nesējraķeti Electron palaists Zemes tālizpētes pavadonis StriX-β.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — ar nesējraķeti Atlas V 541 palaists meteoroloģijas pavadonis GOES-T.
- 2. marts — pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas koncerna Roskosmos vadītājs Dmitrijs Rogozins paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu OneWeb palaišanu no Baikonuras, ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam.
- 3. marts:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 47 sakaru pavadoņi Starlink;
- uzņēmums OneWeb nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm.
- 5. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti 6 sakaru pavadoņi Yinhe 4 un pavadonis Xuanmingxingyuan.
- 8. marts — ar nesējraķeti Qased palaists pavadonis Noor 2.
- 9. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 48 sakaru pavadoņi Starlink.
- 15. marts:
- ar nesējraķeti Rocket 3.3 palaista derīgā krava S4 CROSSOVER, pavadonis OreSat0 un 20 pavadoņi SpaceBEE;
- SKS-66: Keila Barona un Radža Čari veica iziešanu kosmosā.
- 17. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists militārais pavadonis Yaogan 34-02.
- 18. marts:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-21, apkalpe: Oļegs Artemjevs, Deniss Matvejevs, Sergejs Korsakovs;
- kosmosa kuģis Sojuz MS-21 saslēdzās ar SKS.
- 19. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 22. marts — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a / Fregat palaists sakaru pavadonis Meridian-M № 10.
- 23. marts — SKS-66: Radža Čari un Matiass Maurers veica iziešanu kosmosā.
- 24. marts — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi IHI-SAT, KITSUNE.
- 27. marts — kravas kuģis Tianzhou 2 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong.
- 29. marts — nesējraķetes Chang Zheng 6A pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi Pujiang 2 un Tiankun 2.
- 30. marts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti pavadoņi Tianping 2A, Tianping 2B, Tianping 2C;
- kosmosa kuģis Sojuz MS-19 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes, apkalpe: Antons Škapļerovs, Pjotrs Dubrovs, Marks Vande Hei.
- 31. marts — kravas kuģis Tianzhou 2 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists pavadoņu pavadoņu izmetējsION SCV-005 un pavadoņi EnMAP, GNOMES-3, 4 × Hawk 4, Lynk Tower 1 (Lynk-05), MP42 / Tiger-3, 5 × ÑuSat, AlfaCrux, ARCSAT, BRO-7, CZE-BDSat, Omnispace Spark-1 (LEO-1), 4 × Patrol Mission (KSF2), Pixxel TD-2 (Shakuntala), PlantSat, 12 × SpaceBEE, SUCHAI 2, SUCHAI 3.
- 2. aprīlis — ar nesējraķeti Electron palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi BlackSky 16, BlackSky 17.
- 6. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 3-03.
- 7. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists militārais pavadonis Kosmos-2554 (Lotos-S1 № 5).
- 8. aprīlis — ar nesējraķete Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis Ax-1, apkalpe: Maikls Lopess-Alegrija, Lerijs Konors, Marks Peitī, Eitans Stibe.
- 9. aprīlis:
- kosmosa kuģis Ax-1 saslēdzās ar SKS;
- no pavadoņu palaišanas iekārtas ION SCV-005 brīvā lidojumā tika palaists pavadonis PlantSat.
- 11. aprīlis — no pavadoņu palaišanas iekārtas ION SCV-005 brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi KSF2-C un KSF2-D.
- 15. aprīlis:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists sakaru pavadonis Zhongxing 6D (ChinaSat-6D);
- kosmosa kuģis Shenzhou 13 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Daqi 1 (Atmosphere-1).
- 16. aprīlis — kosmosa kuģis Shenzhou 13 nolaidās uz zemes; apkalpe: Džai Džigans, Vana Japina, Je Guanfu.
- 17. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 2 militārie pavadoņi USA-327 (NROL-85, NOSS-3 9, Intruder 13).
- 18. aprīlis — SKS-67: Oļegs Artemjevs un Deniss Matvejevs veica iziešanu kosmosā.
- 19. aprīlis — kravas kuģis Tianzhou 3 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong.
- 20. aprīlis — kravas kuģis Tianzhou 3 saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong pie citas pieslēgvietas.
- 21. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 25. aprīlis — kosmosa kuģis Ax-1 atvienojās no SKS un nolaidās okeānā; apkalpe: Maikls Lopess-Alegrija, Lerijs Konors, Marks Peitī, Eitans Stibe.
- 27. aprīlis:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis SpaceX Crew-4, apkalpe: Čells Lindgrēns, Roberts Hainss, Samanta Kristoforeti, Džesika Votkinsa;
- kosmosa kuģis SpaceX Crew-4 saslēdzās ar SKS.
- 28. aprīlis — SKS-67: Oļegs Artemjevs un Deniss Matvejevs veica iziešanu kosmosā.
- 29. aprīlis:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Siwei Gaojing 1-01 un Siwei Gaojing 1-02;
- nesējraķetes versijas Angara-1.2 pirmajā startā palaists pavadonis Kosmos-2555;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 30. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 11H palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Jilin-1 Gaofen-04A, 4 × Jilin-1 Gaofen-03D.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi: 3 × E-Space Demo, AuroraSat-1, BRO-6, Copia, 24 × SpaceBEE, MyRadar-1, TRSI-2, TRSI-3, Unicorn 2.
- 5. maijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Jilin-1 Kuanfu-01C, 7 × Jilin-1 Gaofen-03D;
- kosmosa kuģis SpaceX Crew-3 atvienojās no SKS.
- 6. maijs:
- kosmosa kuģis SpaceX Crew-3 nolaidās okeānā; apkalpe: Radža Čari, Tomass Maršbērns, Keila Barona, Matiass Maurers;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 9. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 7 palaists kravas kuģis Tianzhou 4 ar nanopavadoni Zhixing 3A.
- 10. maijs — kravas kuģis Tianzhou 4 saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
- 13. maijs — nesējraķetes Shuang Quxian 1 avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Mofang-01A.
- 13. maijs:
- nesējraķetes Shuang Quxian 1 avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Mofang-01A;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 14. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 18. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 19. maijs:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists militārais pavadonis Kosmos-2556 (Bars-M № 3L);
- ar nesējraķeti Atlas V N22 palaists kosmosa kuģis Starliner OFT-2 bezpilota režīmā.
- 20. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C / YZ-1S palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi LEO Test Sat 1, LEO Test Sat 2, Digui Tongxin Weixing.
- 21. maijs — kosmosa kuģis Starliner OFT-2 saslēdzās ar SKS.
- 25. maijs:
- 25. maijs:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmiskais velkonis Vigoride-3 (VR-3), pavadoņu izmetēji Sherpa-AC1, ION SCV-006, pavadoņi GHGSat-C3, GHGSat-C4, GHGSat-C5, 3 × Hawk 5, 5 × ICEYE, 4 × ÑuSat, Umbra-03, Agile Micro Sat, BroncoSat-1, Centauri-5, 2 × Cicero-2, 2 × CNCE Block 2, Connecta T1.1, CPOD A (Tyvak-0032), CPOD B (Tyvak-0033), Foresail-1, Guardian 1, 5 × Lemur-2, Omnispace Spark-2, Planetum 1, Platform 1 (Shared Sat 2), PTD-3 / TBIRD, SBUDNIC, SelfieSat, SPiN-1 (MA61C), Urdaneta-Armsat1, VariSat-1C, 7 × FOSSASAT-2E, Veery-FS1 (Canary Hatchling);
- kosmosa kuģis Starliner OFT-2 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — kravas kuģis Progress MS-18 atvienojās no SKS, tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 2. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti 9 pavadoņi Jili Xingzuo-1.
- 3. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-20, tā kravā arī 2 pavadoņi JuZGU-55 (RadioSkaf) un 2 pavadoņi Ciolkovskij-Rjazan; kravas kuģis saslēdzās ar SKS.
- 5. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 14, apkalpe: Čeņs Duns, Liu Jana, Cai Sjudže; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
- 8. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Nilesat-301.
- 12. jūnijs — nesējraķetes Rocket 3.3 avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi TROPICS.
- 17. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 18. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists militārais pavadonis SARah-1.
- 19. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Globalstar FM15 (M087) un pavadoņi USA-328, USA-329, USA-330, USA-331.
- 21. jūnijs — ar nesējraķeti Nuri palaists derīgās kravas masas makets PVSAT un pavadoņi ASTRIS-II, CubesatYonsei, SNUGLITE, STEP CubeLab-II.
- 22. jūnijs:
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis Tianxing 1:
- ar nesējraķeti Ariane 5 ECA palaisti sakaru pavadoņi MEASAT-3d, GSAT-24.
- 23. jūnijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti 3 pavadoņi Yaogan 35-02;
- zonde BepiColombo veica Merkura pārlidojumu.
- 27. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen-12 03.
- 28. jūnijs:
- kravas kuģis Cygnus NG-17 atvienots no SKS;
- ar nesējraķeti Electron / Photon palaists Mēness orbitālais aparāts CAPSTONE;
- no kravas kuģa Cygnus NG-17 brīvā lidojumā palaists pavadonis NACHOS.
- 29. jūnijs:
- kravas kuģis Cygnus NG-17 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- no kosmiskā aparāta PVSAT brīvā lidojumā palaists pavadonis STEP Cube Lab II;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis SES-22.
- 30. jūnijs:
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — ar nesējraķeti Atlas V 541 palaisti militārie pavadoņi USA-332 (WFOV), USA-333 (USSF-12 Ring).
- 2. jūlijs — ar nesējraķeti LauncherOne palaisti pavadoņi CTIM-FD, GPX-2, 2 × Gunsmoke-L, MISR-B, NACHOS-2, Recurve, Slingshot-1.
- 3. jūlijs — no kosmiskā aparāta PVSAT brīvā lidojumā palaists pavadonis SNUGLITE-2.
- 5. jūlijs — no kosmiskā aparāta PVSAT brīvā lidojumā palaists pavadonis MIMAN.
- 7. jūlijs:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2557 (GLONASS-K № 16L);
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 11. jūlijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 46 sakaru pavadoņi Starlink.
- 12. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Tianlian II-03.
- 13. jūlijs:
- 15. jūlijs:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-25, tā kravā arī pavadoņi BeaverCube, CapSat-1, CLICK A, D3, JAGSAT, TUMnanoSAT (Moldovas pirmais pavadonis);
- par Krievijas kosmiskās korporācijas Roskosmos ģenerāldirektoru iecelts Jurijs Borisovs, nomainot Dmitriju Rogozinu;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Siwei Gaojing 2-01 un Siwei Gaojing 2-02.
- 16. jūlijs — kravas kuģis SpaceX CRS-25 saslēdzās ar SKS.
- 17. jūlijs:
- kravas kuģis Tianzhou 3 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 21. jūlijs — SKS-67: Oļegs Artemjevs un Samanta Kristoforeti veica iziešanu kosmosā; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi JuZGU-55 un 2 Ciolkovskij-Rjazan.
- 22. jūlijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 46 sakaru pavadoņi Starlink.
- 24. jūlijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 5B palaists orbitālās stacijas modulis Wentian;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink;
- modulis Wentian saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
- 27. jūlijs:
- kravas kuģis Tianzhou 3 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- nesējraķetes ZK-1A (Lijian-1) pirmajā startā palaisti pavadoņi SATech 01, 2 × Dianci Zuzhuang Shiyan, GNSS-R, Jinan-1, Nanyue Science Satellite.
- 29. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Yaogan 35-03A, Yaogan 35-03B un Yaogan 35-03C.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. augusts — ar nesējraķeti Sojuz-2.1v / Volga palaists militārais pavadonis Kosmos-2558 (Naprjaženije).
- 4. augusts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti pavadoņi Goumang (TECIS), Jiaotong 4 (HEAD-2G), Minhang Shaonian;
- ar nesējraķeti Electron palaists militārais pavadonis USA-335 (NROL 199, RASR-4);
- ar nesējraķeti Atlas V 421 palaists militārais pavadonis USA-336 (SBIRS GEO-6);
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2F/T palaists kosmoplāns Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists Mēness orbitālais aparāts Danuri.
- 7. augusts — nesējraķetes SSLV pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis EOS-02 (Microsat-2A) un nanopavadonis AzaadiSAT.
- 9. augusts:
- ar nesējraķeti Gushenxing-1 (Ceres-1) palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Taijing-1 01 (Pingan-3), Taijing-1 02 (Xingshidai-12) un nanopavadonis Donghai 1;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaists Zemes tālizpētes pavadonis Khayyam un nanopavadoņi CubeSX-HSE-2, CYCLOPS, Geoscan-Edelweiss, ISOI, KAI-1, KODIZ (Monitor-1), Kuzbass-300, MIET-AIS, 2 × Polytech Universe, ReshUCube-1, Siren, 2 × Skoltech B, UTMN, VIZARD-SS1.
- 10. augusts:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 52 sakaru pavadoņi Starlink;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 6 palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi Jilin-1 Gaofen-03D un 6 Jilin-1 Hongwai-01A.
- 12. augusts:
- no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi TUMnanoSAT, FUTABA, HSU-SAT-1;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 46 sakaru pavadoņi Starlink.
- 17. augusts — SKS-67: Oļegs Artemjevs un Deniss Matvejevs veica iziešanu kosmosā; to priekšlaicīgi pārtrauca skafandra problēmu dēļ.
- 19. augusts:
- kravas kuģis SpaceX CRS-25 atvienojās no SKS;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti militārie pavadoņi Yaogan 35-04A, Yaogan 35-04B, Yaogan 35-04C;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink.
- 20. augusts — kravas kuģis SpaceX CRS-25 nolaidās uz Zemes okeānā.
- 23. augusts — ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti pavadoņi Chuangxin 16A un Chuangxin 16B.
- 24. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Beijing 3B.
- 28. augusts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 54 sakaru pavadoņi Starlink.
- 31. augusts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 46 sakaru pavadoņi Starlink.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — Shenzhou 14: Čeņs Duns un Liu Jana veica iziešanu kosmosā.
- 2. septembris:
- SKS-67: Oļegs Artemjevs un Deniss Matvejevs veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Yaogan 33-02.
- 5. septembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists 51 sakaru pavadonis Starlinkun kosmiskais velkonis Sherpa-LTC2 ar derīgo kravu Varuna-TDM.
- 6. septembris:
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti navigācijas pavadoņi Centispace-1 S3, Centispace-1 S4;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti 3 Zemes tālizpētes pavadoņi Yaogan 35-05.
- no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi D3, Jagsat, Capsat-1, BeaverCube, CLICK A.
- 7. septembris — ar nesējraķeti Ariane 5 ECA palaists sakaru pavadonis EUTELSAT KONNECT VHTS.
- 11. septembris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 34 sakaru pavadoņi Starlink un sakaru pavadonis BlueWalker 3;
- no asteroīdu zondes DART atdalīts kosmiskais aparāts LICIACube.
- 13. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 7A palaists sakaru pavadonis Zhongxing 1E.
- 15. septembris — ar nesējraķeti Electron palaists Zemes tālizpētes pavadonis StriX-1.
- 17. septembris — Shenzhou 14: Čeņs Duns un Cai Sjudže veica iziešanu kosmosā.
- 19. septembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 54 sakaru pavadoņi Starlink.
- 20. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists meteoroloģijas pavadonis Yunhai-1 03.
- 21. septembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-22, apkalpe: Sergejs Prokopjevs, Dmitrijs Peteļins, Fransisko Rubio;
- kosmosa kuģis Sojuz MS-22 saslēdzās ar SKS.
- 24. septembris:
- ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaists militārais pavadonis USA 338 (NROL-91, KH-11 19);
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti pavadoņi Shiyan-14, Shiyan-15;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 52 sakaru pavadoņi Starlink.
- 26. septembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti militārie pavadoņi Yaogan 36-01A, Yaogan 36-01B, Yaogan 36-01C;
- zonde DART ietriecās asteroīda Didima dabiskajā pavadonī Dimorfā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 6 palaisti pavadoņi Shiyan 16A, Shiyan 16B, Shiyan 17.
- 29. septembris — SKS-67: kosmosa kuģis Sojuz MS-21 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes, apkalpe: Oļegs Artemjevs, Deniss Matvejevs, Sergejs Korsakovs.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — ar nesējraķeti Firefly Alpha palaisti pavadoņi TechEdSat-15, TIS Serenity, FOSSASAT-1B GENESIS-G, GENESIS-J, 2 × QUBIK, bet raķetes kļūmes dēļ tie ievadīti zemākā orbītā nekā plānots.
- 4. oktobris — ar nesējraķeti Atlas V 531 palaisti sakaru pavadoņi SES-20, SES-21.
- 5. oktobris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kosmosa kuģis SpaceX Crew-5, apkalpe: Nikola Aunapu Manna, Džošs Kasada, Koiči Vakata, Anna Kikina;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 52 sakaru pavadoņi Starlink.
- 6. oktobris — kosmosa kuģis SpaceX Crew-5 saslēdzās ar SKS.
- 7. oktobris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 11H palaisti navigācijas pavadoņi Centispace-1 S5, Centispace-1 S6;
- ar nesējraķeti Electron palaists pavadonis GAzelle (Argos-4).
- 8. oktobris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti sakaru pavadoņi Galaxy 33, Galaxy 34;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaista Saules observatorija Kuafu-1 (ASO-S).
- 10. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2559 (GLONASS-K1 17L).
- 12. oktobris:
- nesējraķetes Epsilon avārijā zaudēti pavadoņi AMATERU-I (QPS-SAR-3), AMATERU-II (QPS-SAR-4), RAISE-3, FSI-SAT, KOSEN-2, MAGNARO, MISTUBA, WASEDA-SAT-ZERO;
- ar nesējraķeti Proton-M / DM-03 palaists sakaru pavadonis AngoSat-2;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Huanjing Jinzai 2-05 (5m S-SAR 01).
- 14. oktobris:
- kosmosa kuģis SpaceX Crew-4 atvienojās no SKS un nolaidās okeānā, apkalpe: Čells Lindgrēns, Roberts Hainss, Samanta Kristoforeti, Džesika Votkinsa;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti militārie pavadoņi Yaogan 36-02A, Yaogan 36-02B, Yaogan 36-02C.
- 15. oktobris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Hotbird 13F;
- ar nesējraķeti Angara-1.2 palaists militārais tehnoloģiju pavadonis Kosmos-2560 (EMKA № 3).
- 20. oktobris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 54 sakaru pavadoņi Starlink.
- 21. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1v / Volga palaisti militārie tehnoloģiju pavadoņi Kosmos-2561 (MKA № 1) un Kosmos-2562 (MKA № 2).
- 22. oktobris:
- ar nesējraķeti GSLV Mk III (LVM3) palaisti 36 sakaru pavadoņi OneWeb.
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat sakaru pavadoņi Gonec № 33L, Gonec № 34L, Gonec № 35L un sakaru pavadoņa prototips Skif-D.
- 24. oktobris — kravas kuģis Progress MS-19 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 23. oktobris — kravas kuģis Progress MS-19 atvienojās no SKS.
- 26. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-21.
- 28. oktobris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 53 sakaru pavadoņi Starlink;
- kravas kuģis Progress MS-19 saslēdzās ar SKS.
- 29. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shiyan 20C.
- 31. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 5B palaists orbitālās stacijas modulis Mengtian.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris:
- modulis Mengtian saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong;
- ar nesējraķeti Falcon Heavy palaists militārais tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis USA-339 (Shepherd Demonstration, USSF-44), kosmiskais velkonis LDPE-2, pavadoņi LINUSS Chase (LINUS-A1), LINUSS RSO (LINUS-A2), TETRA-1, USUVL.
- 2. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaists militārais pavadonis Kosmos-2563 (EKS-6, Tundra 16L).
- 3. novembris:
- modulis Mengtian tika pārkabināts no orbitālo stacijas Tiangong vienas pieslēgvietas uz citu;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis Hotbird 13G.
- 4. novembris — ar nesējraķeti Electron palaists atmosfēras pētniecības pavadonis MATS.
- 5. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 19 (ChinaSat 19).
- 7. novembris — ar nesējraķeti Antares 230+ palaists kravas kuģis Cygnus NG-18 un pavadoņi SeaLion, UtProSat-1, PearlAfricaSat-1 (Ugandas pirmais pavadonis), ZIMSAT-1 (Zimbabves pirmais pavadonis), TAKA.
- 9. novembris:
- kravas kuģis Tianzhou 4 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong;
- kravas kuģis Cygnus NG-18 tika pieslēgts pie Starptautiskās kosmosa stacijas.
- 10. novembris — ar nesējraķeti Atlas V 401 palaists meteoroloģiskais pavadonis JPSS-2 un eksperimentāla piepūšama nolaižamā sistēma LOFTID, kas veica nosēšanos okeānā.
- 11. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 6A palaists meteoroloģiskais pavadonis Yunhai 3.
- 12. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 7 palaists kravas kuģis Tianzhou 5, tā kravā arī pavadoņi CAS-10 (XW-4), Gaoxin 1, Lianli, Macao Student Science 1, Shengxi Jishu Yanzheng;
- kravas kuģis Tianzhou 5 saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong;
- bezpilota kosmoplāns X-37B (USA-299) nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti sakaru pavadoņi Galaxy 31, Galaxy 32.
- 13. novembris — no kravas kuģa Tianzhou 4 brīvā lidojumā palaists nanopavadonis Zhixing 3A.
- 14. novembris:
- zonde CAPSTONE iegāja Mēness orbītā;
- kravas kuģis Tianzhou 4 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 15. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Yaogan 34-03;
- SKS-68: Džošs Kasada un Fransisko Rubio veica iziešanu kosmosā.
- 16. novembris:
- ar nesējraķeti Gushenxing 1 (Ceres-1) palaisti 5 pavadoņi Jilin-1 Gaofen-03D;
- nesējraķetes SLS Block 1 pirmajā startā palaists kosmosa kuģis Artemis 1 un kosmiskie aparāti ArgoMoon, BioSentinel, CuSP, EQUULEUS, LunaH-Map, Lunar IceCube, LunIR, Near-Earth Asteroid Scout, OMOTENASHI, Team Miles.
- 17. novembris:
- Tiangong 3. ekspedīcija: Čeņs Duns un Cai Sjudže veica iziešanu kosmosā;
- SKS-68: Sergejs Prokopjevs un Dmitrijs Petelins veica iziešanu kosmosā.
- 21. novembris — kosmosa kuģis Artemis 1 veica Mēness pārlidojumu.
- 23. novembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis EUTELSAT 10B.
- 25. novembris — kosmosa kuģis Artemis 1 iegāja Mēness orbītā.
- 26. novembris:
- ar nesējraķeti PSLV-CA palaists okeanogrāfijas pavadonis EOS-06 (Oceansat-3), nanopavadoņi: Anand, 4 × Astrocast, BhutanSat (INS-2B), 2 × Thybolt;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-26, tā kravā arī nanopavadoņi DanteSat, LORIS, MARIO, NUTSat, ORCASat, petitSat, SPORT, SS-1, TJREVERB.
- 27. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti militārie pavadoņi Yaogan 36-03A, Yaogan 36-03B, Yaogan 36-03C;
- kravas kuģis SpaceX CRS-26 saslēdzās ar SKS.
- 28. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2564 (GLONASS-M 761).
- 29. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 15, apkalpe: Fei Dzunluns, Dens Cjiņmins, Džans Lu;
- kosmosa kuģis Shenzhou 15 saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
- 30. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a / Fregat palaists militārais pavadonis Kosmos-2565 (Lotos-S1 № 6) ar apakšpavadoni Kosmos-2566.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — kosmosa kuģis Artemis 1 atstāja Mēness orbītu.
- 2. decembris — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi SpaceTuna-1, PearlAfricaSat-1 (Ugandas pirmais pavadonis), ZIMSAT-1 (Zimbabves pirmais pavadonis), TAKA.
- 3. decembris — SKS-68: Džošs Kasada un Fransisko Rubio veica iziešanu kosmosā.
- 4. decembris:
- kosmosa kuģis Shenzhou 14 atvienojās no orbitālās stacijas Tiangong, apkalpe: Čeņs Duns, Liu Jana, Cai Sjudže;
- kosmosa kuģis Shenzhou 14 nolaidās uz zemes.
- 7. decembris — ar nesējraķeti Kuaizhou 11 palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Xingyun Jiaotong VDES.
- 8. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 5-01A.
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 40 sakaru pavadoņi OneWeb.
- 9. decembris — nesējraķetes Jielong 3 (Smart Dragon 3) pirmajā startā palaisti pavadoņi Huoju-1 (Torch-1), Jiaotong-5 (HEAD-2H), 7 × Jilin-1 Gaofen-03D, Jilin-1 Pingtai-01A 01, Fengtai Shaonian-2 (CAS-5A), 2 × Golden Bauhinia-1, Tianqi-7.
- 11. decembris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists Mēness nolaižamais aparāts HAKUTO-R M1 ar Mēness mobili Rashid un Mēness robotu SORA-Q kā arī Mēness orbitālais aparāts Lunar Flashlight:
- kosmosa kuģis Artemis 1 nolaidās uz Zemes okeānā.
- 12. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi Shiyan 20A, Shiyan 20B.
- 13. decembris — ar nesējraķeti Ariane 5 ECA palaisti sakaru pavadoņi Galaxy 35, Galaxy 36 un meteoroloģijas pavadonis MTG-I1.
- 14. decembris:
- nesējraķete Zhuque 2 avarēja pirmajā izmēģinājumu lidojumā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti 3 militārie pavadoņi Yaogan 36-04.
- 16. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Shiyan 21;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists Zemes tālizpētes pavadonis SWOT;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti sakaru pavadoņi O3b mPOWER FM21, O3b mPOWER FM22;
- zonde Danuri iegāja Mēness orbītā.
- 17. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 54 sakaru pavadoņi Starlink.
- 18. decembris — no orbitālajai stacijai Tiangong pievienotā kravas kuģa Tianzhou 5 brīvā lidojumā palaists pavadonis Xi Wang 4.
- 21. decembris — nesējraķetes Vega-C avārijā zaudēti Zemes tālizpētes pavadoņi Pléiades Neo 5 un Pléiades Neo 6.
- 22. decembris — SKS-68: Džošs Kasada un Fransisko Rubio veica iziešanu kosmosā.
- 27. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 11-04.
- 28. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 54 sakaru pavadoņi Starlink.
- 29. decembris:
- 30. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists Zemes tālizpētes pavadonis EROS-C3.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 31. janvāris — Vladimirs Serebrenņikovs (Владимир Алексеевич Серебренников), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā)
- 5. aprīlis — Bjarni Trigvasons (Bjarni Tryggvason), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā)
- 21. maijs — Vladimirs Čvanovs (Владимир Константинович Чванов), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā)
- 6. jūnijs — Valērijs Rjumins (Валерий Викторович Рюмин), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
- 7. augusts — Anatolijs Fiļipčenko (Анатолий Васильевич Филипченко), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā)
- 30. augusts — Dons Linds (Don L. Lind), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 7. septembris — Valērijs Poļakovs (Валерий Владимирович Поляков), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
- 13. oktobris — Džeimss Makdivits (James McDivitt), ASV kosmonauts (dzimis 1929. gadā)
- 16. oktobris — Lodeveiks van den Bergs (Lodewijk van den Berg), ASV nīderlandiešu kosmonauts (dzimis 1932. gadā)
- 12. decembris — Miroslavs Hermaševskis (Mirosław Hermaszewski), Polijas kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
- 28. decembris — Vladimirs Ņesterovs (Владимир Евгеньевич Нестеров), PSRS, Krievijas inženieris, amatpersona (dzimis 1949. gadā)
|