Šalča
Šalča | |
---|---|
Šalča | lietuviešu: Šalčia |
Solča | baltkrievu: Солча |
Izteka | Šaļčininku apkārtne |
Ieteka | Merkis |
Baseina valstis | Lietuva Baltkrievija |
Caurteces valstis | Lietuva Baltkrievija |
Garums | 75,8 km |
Vidējā caurtece | 5,72 m³/s |
Baseina platība | 748,9 km² |
Šalča Vikikrātuvē |
Šalča (lietuviski Šalčia) ir upe Lietuvas dienvidrietumos. Tās kopgarums ir 75,8 km, baseina platība — 748,9 km². Tek caur Šaļčininku un Varēnas rajoniem, nelielā posmā — caur Baltkrieviju.
Iztek aptuveni 4 km no Šaļčininkiem, no kurienes ieplūst Baltkrievijā. Pēc īsa tecējuma pagriežas rietumu virzienā, veidojot negaru robežu starp abām valstīm. Tālāk plūst caur Rūdininku mežu un netālu no Valkininkiem ietek Merkisā.
Šalča ir pietiekami strauja, nedziļa un ļoti līkumota, bez augstiem krastiem. Vēso ūdeni arī vasaras gadalaikā nodrošina daudzie strauti un urgas, kas ietek upē.[1]
Lielākās pietekas — Beržūna, Balča, Šalčīkšča, Maltupe, Cira, Brasta, Berže, Visinča.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes nosaukums atvasināts no lietuviešu šalti ("sals", "aukstums"), šaltas ("salts", "auksts").[2]