Ķēve

Par ķēvi sauc zirgu dzimtas dzīvnieku mātīti, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots mājas zirga mātītes apzīmēšanai. Zirgu tēviņu sauc par ērzeli, bet mazuli un jaunzirgu līdz dzimumbrieduma sasniegšanai par kumeļu.

Zirgaudzētavās ķēves galvenokārt izmanto kumeļu iegūšanai, bet ne tikai. Tās izmanto arī kā profesionālā sporta vai kā vaļasprieka zirgus. Turklāt nepieredzējušam jātniekam ķēve ir daudz piemērotāka nekā ērzelis, tomēr vispiemērotākais sadarbībai ar cilvēku ir kastrāts. Lai gan zirgaudzētavās parasti ķēves nelecina katru gadu, veselīgai, koptai ķēvei kumeļš var dzimt katru gadu.

Savvaļā zirgi veido ģimeņu barus, kas sastāv no viena dzimumbriedumu sasnieguša ērzeļa, vairākām pieaugušām ķēvēm (līdz 10) un to pēcnācējiem. Pretēji populāram uzskatam ērzelis nav bara vadonis, bet ērzeļa loma barā ir to saturēt kopā un aizsargāt. Bara vadonis parasti ir alfa ķēve (galvenā ķēve). Tā nosaka, kurp dosies bars, lai meklētu labākas ganības, ūdeni un atpūtas vietu. Alfa ķēve arī nosaka, kurā virzienā bars bēgs no vajātāja. Kad bars pārvietojas, alfa ķēve iet pirmā, bet ērzelis iet pats pēdējais, noslēdzot gājienu un uzmanot apkārtni.^[1]

Lai arī ērzelis savu baru sargā no citiem ērzeļiem, jaunās ķēves parasti aizved citi jauni ērzeļi, iekļaujot tās savos harēmos. Vērojot zirgu ģimenes savvaļā, ir pierādījies, ka pirmās ķēves, kuras ērzelis ir ieguvis kļūstot pieaudzis, ir tam ļoti uzticīgas, un nemaz tik vienkārši sevi neļauj aizvest nepazīstamam ērzelim. Toties jaunās ķēves pie pirmās izdevības pamet tēva baru.

Grūsnības periods ķēvei ilgst apmēram 11—12 mēnešus (320—370 dienas).^[2] Parasti piedzimst viens kumeļš, lai gan retos izņēmumos var piedzimt dvīņi. Savvaļā kumeļš zīž mātes pienu apmēram vienu gadu. Reproduktīvo ciklu ķēvei ietekmē dienas garums, tādēļ ziemā, kad naktis ir garas un dienas īsas, tās meklēšanās ciklā iestājas pārtraukums. No pavasara līdz rudenim ķēves meklēšanās atkārtojas ik pēc 19—22 dienām.^[2] Jauna ķēve dzimumbriedumu sasniedz apmēram 2 gadu vecumā, bet zirgaudzētavās parasti ķēvi pirmo reizi lecina 4—5 gadu vecumā, kad zirgs ir pilnībā pieaudzis.^[2]

Bieži tiek uzskatīts, ka ērzelis ir ietekmīgākais faktors zirgu selekcijā un audzēšanā. Ja no tiem pastāvīgi tiek iegūti augstvērtīgi kumeļi, ērzeļi ātri vien iemanto slavu kā pašmāju, tā starptautiskā līmenī. Tomēr ģenētiski ķēve ir atbildīga vismaz par 50% no kumeļa īpašībām un kvalitātēm. Daži audzētāji pat apgalvo, ka māte ietekmē pēcnācējus pat par 60 un vairāk procentiem. Vairumā gadījumu zirgaudzēšanas eksperti pieturas pie uzskata, ka ķēves īpašības nomāc ērzeļa ieguldījumu. Zirgaudzēšanā pastāv arī uzskats, ka var aplecināt izcilu ķēvi ar viduvēju ērzeli un tāpat iegūt labu kumeļu. Savukārt, ja ar labu ērzeli aplecina ne tik labu ķēvi, reti kumeļš sanāk labs.^[3]

Temperaments, eksterjers un talants ir būtiski saistīti ar ķēves ģenētisko struktūru, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē. Turklāt kumeļš nepārmanto no ķēves tikai fiziskās īpašības. Pirmajos dzīves mēnešos tas pārņem arī daudzas ķēves uzvedības pazīmes. Kumeļa personība nereti kļūst identiska ķēves personībai. Tādēļ ķēves nozīmīgās lomas novērtēšana ir nenoliedzami svarīga zirgaudzēšanas procesa sastāvdaļa.^[3]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķēves

• Kvalitatīva vaislas ķēve – zirgaudzētāja veiksmes stāsts
• Should a Beginner Rider Buy a Stallion, Gelding or Mare? Arhivēts 2017. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Managing Heat Cycles in Mares
• Read more: http://horsetalk.co.nz/2012/10/17/foaling-in-mares/#ixzz4jKbpnDvz Normal signs of behaviour before and including foaling in mares Arhivēts 2017. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē.