Čerņivci

Čerņivci
pilsēta
Чернівці
Čerņivcu Universitāte
Karogs Ģerbonis
Čerņivci Čerņivci Ukrainas kartē
Čerņivci Čerņivci apgabala kartē
Koordinātas: 48°19′19″N 25°55′18″E / 48.32194°N 25.92167°E / 48.32194; 25.92167Koordinātas: 48°19′19″N 25°55′18″E / 48.32194°N 25.92167°E / 48.32194; 25.92167
Valsts	Ukraina
Apgabals	Čerņivcu apgabals
Dibināta	12. gadsimts
Pirmoreiz minēta	1408. gadā
Magdeburgas tiesības	1488. gadā
Platība
• Kopējā	153 km2
Augstums	248 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	265 471
• blīvums	1 714,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	58000—58033
Mājaslapa	www.city.cv.ua
Čerņivci Vikikrātuvē

Čerņivci (ukraiņu: Чернівці) ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Čerņivcu apgabala administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala vidienē Prutas upes krastos 540 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Administratīvi pilsēta iedalās trijos rajonos.^[2] Kopā apkārtējiem rajoniem veido monocentrisku Čerņivcu aglomerāciju ar 720 tūkstošiem iedzīvotāju.

Čerņivci ir Bukovinas vēsturiskā galvaspilsēta un līdzās Ļvivai ir viens no Rietumukrainas kultūras centriem. Arhitektūras ansamblis «Bukovinas un Dalmācijas metropolīta rezidence» ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Nocietinātu apdzīvotu vietu tagadējās pilsētas vietā ap 12. gadsimtu dibinājis Galīcijas kņazs Jaroslavs Osmomisls. Cietoksni ar amatnieku ciematu ap to caukuši par Černu vai Černu pie Prutas (Чернъ на Прутѣ). Cietoksnis nopostīts 1259. gadā pēc Zelta ordas tumenbaši Boroldaja pavēles. Jauna pilsēta uzbūvēta Prutas augstajā krastā. Pēc Galīcijas—Volīnijas kņazistes sabrukuma 14. gadsimta vidū Čerņivci nonāk Ungārijā un Polijā, līdz 1359. gadā tos iekļauj Moldāvijas kņazistē.

Vēstures avotos Čerņivci pirmo reizi minēti 1408. gadā (rumāņu: Cernăuți). Stefana III laikā Čerņivci jau bijuši pilsēta. 1488. gadā tiem piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1538. gadā pilsētu iekaroja Osmaņu impērija, bet 1774. gadā pakļāva Austrijas Impērija. 19. gadsimta vidū sākās strauja pilsētas saimnieciskā un kultūras attīstība; 1875. gadā dibināta Čerņivcu Universitāte. Apmēram trešā daļa iedzīvotāju bija ebreji, kam bija nozīmīga loma pilsētas un apgabala pārvaldē un kultūras dzīvē. 1908. gadā Čerņivcos notika pirmā starptautiskā jidiša konference.

Pēc Austroungārijas sabrukuma un Pirmā pasaules kara Bukovina tika pievienota Rumānijas Karalistei, bet palika ukraiņu kultūras centrs. Pēc Besarābijas un Bukovinas aneksijas 1940. gadā pilsēta nonāca Padomju Savienībā Ukrainas PSR sastāvā. Pēc Otrais pasaules kara Čerņivci kļuva par apgabala centru.

Pēc 2001. gada tautas skaitīšanas datiem, pēc nacionālā sastāva Čerņivcu iedzīvotāji bija ukraiņi (79,9 %), krievi (11,3 %), rumāņi un moldāvi (kopā 6,1 %).

Čerņivci ir dzejnieka Paula Cēlana (Paul Celan, 1920—1970), politiķa Arsēnija Jaceņuka (Арсеній Яценюк, 1974) un amerikāņu aktrises Milas Kūnisas (Mila Kunis, 1983) dzimtā pilsēta. Černicos dzīvojuši rakstnieks Hermanis Bārs (Hermann Bahr, 1863—1934), dzejnieks Mihajs Eminesku (Mihai Eminescu, 1850—1889), komponists Čiprians Porumbesku (Ciprian Porumbescu, 1853—1883), psihoanalītiķis Vilhelms Reihs (Wilhelm Reich, 1897—1957), dziedātāja Sofija Rotaru (Софія Ротару, 1947) un ekonomists Jozefs Šumpēters (Joseph Schumpeter, 1883—1950).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čerņivci.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

s d l Čerņivcu apgabala pilsētas Čerņivci Herca Hotina Kicmaņa Novodņistrovska Novoselicja Sokirjani Storožineca Vaškivci Vižnicja Zastavna