Peldpīles

Peldpīles; Anatinae (Linnaeus, 1758)
	Filipīnu pīle (Anas luzonica)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta	Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta	Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae)

Peldpīles, peldpīļu apakšdzimta (Anatinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, iegremdējot ķermeni tikai līdz pusei ūdenī. Tomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa "peldpīļu", piemēram, tiek iedalītas dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae).

Pīļu dzimtas sistematizācijā zinātniekiem nav vienprātības, sistemātika pēdējos gados bieži mainās un daudzu sugu iedalījums ir diskutabls. Pastāv arī vairākas alternatīvas sistemātikas.^[1] Peldpīļu apakšdzimtā ir 3 izmirušas pīļu ģintis, kas izmira apmēram 10. gadsimtā. Šajās ģintīs ir 4 sugas (Chelychelynechen quassus, Ptaiochen pau, Thambetochen xanion, Thambetochen chauliodous), kuras visas kopīgi sauc par moanalo pīlēm un kuras visas dzīvoja Havaju salu lielākajās salās, izņemot pašu Havaju.^[2]

Peldpīles Latvijā

Bronzspārnu pīle (*Speculanas specularis*) šobrīd tiek sistematizēta nevis meža pīļu ģintī (*Anas*), bet bronzspārnu pīļu ģintī (*Speculanas*)

Latvijā ir novērojamas 10 peldpīļu sugas: baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis), baltvēderis (Anas penelope), pelēkā pīle (Anas strepera), krīklis (Anas crecca), meža pīle (Anas platyrhynchos), garkaklis (Anas acuta), prīkšķe (Anas querquedula) un platknābis (Anas clypeata).^[3] Kā retu viešņu var novērot mandarīnpīli (Aix galericulata).^[4] Tomēr pēdējā, iespējams, pieder dižpīļu apakšdzimtai.

Sistemātikas diskusijas

Peldpīļu apakšdzimtā ir 58 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 10 ģintīs. Pirms vairākiem gadiem 1986. gadā peldpīļu ģints tika sadalīta 8 ģintīs.^[5] Mūsdienās no meža pīļu ģints (Anas) ir izdalītas vēl 2 jaunas ģintis: Dienvidamerikas cekulpīles (Lophonetta) un bronzspārnu pīles (Speculanas).^[6] Par vairākām ģintīm zinātniekiem nav vienprātības. Tādas ir, piemēram, Brazīlijas pīles (Amazonetta), par kurām lielākā daļa, taču ne visi sistemātiķi domā, ka tās ir peldpīles. Ir vairākas ģintis, kuras daļa sistemātiķu rosina iedalīt dižpīļu apakšdzimtā. Tādas ir: mandarīnpīles (Aix), gredzenkrīkļi (Callonetta) un Austrālijas koku pīles (Chenonetta). Par muskuspīlēm (Cairina) valda uzskats, ka viena no divām sugām pieder dižpīlēm, bet otra nirējpīlēm (Aythyinae). Vēl viena diskutabla grupa ir Hartlauba pīles (Pteronetta), kuras tiek rosināts apvienot ar zilspārnu zosīm (Cyanochen) no dižpīļu apakšdzimtas un izveidot jaunu apakšdzimtu.

Mūsdienās pīlēm tiek veikti dažāda rakstura ģenētiskie pētījumi, un daudzie atklājumi ir jau ieviesuši izmaiņas sistemātikā, nākotnes atklājumi drīz vien ieviesīs jaunas izmaiņas. Jau šobrīd DNS pētījumi ir pierādījuši, ka starp dažādajām pīļu apakšdzimtām (kopumā astoņas), lai arī pastāv morfoloģiskas līdzības, ir lielas ģenētiskas atšķirības un samērā attāla radniecība.^[6]

Sistemātika

Brazīlijas pīle (*Amazonetta brasiliensis*)

Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae)^[6]
- Austrālijas koku pīles (Chenonetta)
  - Austrālijas koku pīle (Chenonetta jubata)
- Brazīlijas pīles (Amazonetta)
  - Brazīlijas pīle (Amazonetta brasiliensis)
- Bronzspārnu pīles (Speculanas)
  - Bronzspārnu pīle (Speculanas specularis)
- Dienvidamerikas cekulpīles (Lophonetta)
  - Dienvidamerikas cekulpīle (Lophonetta specularioides)
- Gredzenkrīkļi (Callonetta)
  - Gredzenkrīklis (Callonetta leucophrys)
- Hartlauba pīles (Pteronetta)
  - Hartlauba pīle (Pteronetta hartlaubii)
- Mandarīnpīles (Aix)
  - Koku pīle (Aix sponsa)
  - Mandarīnpīle (Aix galericulata)
- Meža pīles (Anas)
  - Amerikas baltvēderis (Anas americana)
  - †Amsterdamas pīle (Anas marecula)
  - Austrālijas platknābis (Anas rhynchotis)
  - Āfrikas melnā pīle (Anas sparsa)
  - Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis)
  - Baikāla krīklis (Anas formosa)
  - Baltvēderis (Anas penelope)
  - Bērais krīklis (Anas cyanoptera)
  - Brūnais krīklis (Anas aucklandica)
  - Čīles baltvēderis (Anas sibilatrix)
  - Dzeltenknābja garkaklis (Anas georgica)
  - Dzeltenknābja pīle (Anas undulata)
  - Filipīnu pīle (Anas luzonica)
  - Floridas pīle (Anas fulvigula)
  - Garkaklis (Anas acuta)
  - Havaju pīle (Anas wyvilliana)
  - Hotentotu krīklis (Anas hottentota)
  - Indonēzijas krīklis (Anas gibberifrons)
  - Jaunzēlandes brūnais krīklis (Anas chlorotis)
  - Kalnu krīklis (Anas flavirostris)
  - Kāpzemes krīklis (Anas capensis)
  - Kāpzemes platknābis (Anas smithii)
  - Kastaņbrūnais krīklis (Anas castanea)
  - Kempbela krīklis (Anas nesiotis)
  - Kergelēna garkaklis (Anas eatoni)
  - Klusā okeāna melnā pīle (Anas superciliosa)
  - Krīklis (Anas crecca)
  - Leisanas pīle (Anas laysanensis)
  - Lielgalvas krīklis (Anas falcata)
  - Madagaskaras krīklis (Anas bernieri)
  - Marianas meža pīle (Anas oustaleti)
  - †Maurīcijas pīle (Anas theodori)
  - Meksikas pīle (Anas diazi)
  - Mellera peldpīle (Anas melleri)
  - Meža pīle (Anas platyrhynchos)
  - Pelēkais krīklis (Anas gracilis)
  - Pelēkā pīle (Anas strepera)
  - Peru krīklis (Anas puna)
  - Platknābis (Anas clypeata)
  - Prīkšķe (Anas querquedula)
  - Raibknābja pīle (Anas poecilorhyncha)
  - Sarkanais platknābis (Anas platalea)
  - Sarkankāju pīle (Anas rubripes)
  - Sarkanknābja pīle (Anas erythrorhyncha)
  - Sudraba krīklis (Anas versicolor)
  - Zaļspārnu krīklis (Anas carolinensis)
  - Zilspārnu krīklis (Anas discors)
- Muskuspīles (Cairina)
  - Baltspārnu pīle (Cairina scutulata)
  - Muskuspīle (Cairina moschata)
- Pundurzosis (Nettapus)
  - Āfrikas pundurzoss (Nettapus auritus)
  - Baltā pundurzoss (Nettapus coromandelianus)
  - Zaļā pundurzoss (Nettapus pulchellus)

Iespējams, ka paugurknābja pīles (Sarkidiornis) un tvaikoņpīles (Tachyeres) patiesībā pieder peldpīļu apakšdzimtai, nevis dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae), kurā tās ir sistematizētas šobrīd.^[6]

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peldpīles

↑ Terres, John K. & National Audubon Society (NAS) (1991): The Audubon Society Encyclopedia of North American Birds. Wings Books, New York. Reprint of 1980 edition. ISBN 0-517-03288-0
↑ Relationships of the extinct moa-nalos, flightless Hawaiian waterfowl, based on ancient DNA.
↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
↑ «Ornitofaunistika: Latvijas putni: D kategorija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2015. gada 5. jūlijā.
↑ «A phylogenetic analysis of recent anseriform genera using morphological characters.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. augustā. Skatīts: 2010. gada 17. decembrī.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 «Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2010. gada 17. decembrī.

[1] Terres, John K. & National Audubon Society (NAS) (1991): The Audubon Society Encyclopedia of North American Birds. Wings Books, New York. Reprint of 1980 edition. ISBN 0-517-03288-0

[2] Relationships of the extinct moa-nalos, flightless Hawaiian waterfowl, based on ancient DNA.

[3] Latvijas putnu sistemātiskais saraksts

[4] «Ornitofaunistika: Latvijas putni: D kategorija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2015. gada 5. jūlijā.

[5] «A phylogenetic analysis of recent anseriform genera using morphological characters.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. augustā. Skatīts: 2010. gada 17. decembrī.

[dis-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 «Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2010. gada 17. decembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]