LIBOR

LIBOR jeb Londonas starpbanku tirgus likme (angļu: London Interbank Offered Rate) ir procentu likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Londonas starpbanku tirgū. To katru dienu nosaka, ņemot vērā vismaz astoņu banku procentu likmes. LIBOR likmes tiek pārvaldītas starpkontinentālajā biržā vai ICE. To aprēķina no piecām valūtām ar septiņiem dažādiem termiņiem, sākot no vienas diennakts līdz gadam. Piecas valūtas, par kurām aprēķina LIBOR, ir Šveices franks, eiro, sterliņu mārciņa, Japānas jena un ASV dolārs. Britu Baņķieru asociācijas noteiktais LIBOR indekss ir pasaulē visplašāk izmantotais īstermiņa procentu likmju indekss. ^[1][2][3][4]

No bankām saņemamās likmes ir sakārtotas dilstošā secībā. Augšējās un apakšējās kvartiles nav iekļautas, lai novērstu novirzes. Tad aprēķina atlikušo datu vidējo aritmētisko vērtību, lai iegūtu LIBOR likmi. Process tiek atkārtots katrai no 5 valūtām un 7 termiņiem, tādējādi iegūstot 35 atsauces likmes. Visbiežāk tiek izmantotas 3 mēnešu LIBOR atsauces likmes.^[5]

LIBOR jeb Londonas starpbanku piedāvājuma likme ir globālā atsauces likme nenodrošinātajiem īstermiņa aizņēmumiem starpbanku tirgū. Tas darbojas kā īstermiņa procentu likmju kritērijs. To izmanto procentu likmju mijmaiņas darījumu, valūtas maiņas darījumu, kā arī hipotēku cenu noteikšanai. Tas ir finanšu sistēmas veselības rādītājs un sniedz priekšstatu par gaidāmo centrālo banku politikas likmju trajektoriju.^[6]

Banka, kura vēlas aizņemties līdzekļus vai pieņemt noguldījumus no citas bankas, noteiks procentu likmi (Libid) no Londonas starpbankas, bet Londonas starpbanku vidējā likme (Limean) ir vidējā summa no abām. Libor ir galvenais standarta līmenis, kas atspoguļo to, cik daudz izmaksās vienai bankai, aizņemoties no otras.^[7]