Mozi (pavadonis)
| Mozi, 墨子 Quantum Experiments at Space Scale | |
| KA veids | eksperimentu pavadonis |
| Operators | Ķīnas zinātņu akadēmija,  Ķīna |
| Starts | 16.08.2016. 17:40 UTC |
| Starta vieta | Dzjucjuaņa 43/603 Ķīna |
| Nesējraķete | Chang Zheng 2D, Ķīna |
| Palaists kopā ar | Lixing-1, 3Cat 2 |
| Darbības ilgums | 2 gadi (plānots) |
| NSSDC ID | 2016-051A |
| SCN | 41731 |
| Enerģija | Saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Slīpums | 97,4° |
| Apogejs | 584 km |
| Perigejs | 488 km |
Mozi jeb Micius (ķīniešu: 墨子), zināms arī pēc nosaukuma angļu valodā Quantum Experiments at Space Scale (QUESS), ir Ķīnas pavadonis, kas paredzēts kvantu fizikas eksperimentiem. Projektu pārvalda Ķīnas zinātņu akadēmija, un ir iesaistīta Vīnes Universitāte un Austrijas Zinātņu akadēmija. Kosmiskais aparāts palaists 2016. gada augustā. Pavadonis nosaukts piektā gadsimta pirms mūsu ēras Ķīnas filozofa un zinātnieka Mozi vārdā.
Ar Mozi plānots veikt kvantu optikas eksperimentus lielos attālumos. Galvenie uzdevumi:
- kvantu atslēgas izplatīšana no pavadoņa uz zemi, kas ļautu izveidot drošu sakaru kanālu;
- globāla mēroga kvantu sakaru tīkla izveide, izmantojot pavadoni kā retranslatoru un divas zemes stacijas ar to lokāliem kvantu optiskās šķiedras tīkliem;
- kvantu sapinuma izplatīšana no pavadoņa uz divām zemes stacijām;
- kvantu teleportācija no zemes uz pavadoni.
Lidojuma gaita
Mozi tika palaists 2016. gada 16. augustā 17:40 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 2D no Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra. Sekundārā krava pavadonim bija Lixing-1 un 3Cat 2. Kosmiskais aparāts ievadīts solārsinhronā orbītā.[1]
Pavadonis pēc orbitālajām pārbaudēm 1917. gada 18. janvārī nodots ekspluatācijā.[2]
Atsauces
- ↑ Long March 2D launches world’s first quantum communications satellite Rui C. Barbosa, 2016-08-15
- ↑ В Китае ввели в эксплуатацию первый в мире спутник квантовой связи Журнал «Новости космонавтики», 2017-01-18
Ārējās saites
- QSS (QUESS, Mozi) Gunter Dirk Kreb