Mjanma

Mjanmas Savienības Republika
Mjanmas Savienības Republika ; Pyidaunzu Thanmăda Myăma Nainngandaw
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Kaba Ma Kyei;
	Location of Myanmar
Galvaspilsēta	Nepjido
Lielākā pilsēta	Jangona (Rangūna)
Valsts valodas	birmiešu valoda
Valdība
Dibināšana
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2008. gada aprēķins
TAI (2019)	▼ 0,583 (vidējs) (147.)
Valūta	kjats (K) (mmK)
Laika josla	MST (UTC+6:30)
Interneta domēns	.mm
ISO 3166-1 kods	104 / MMR / MM
Tālsarunu kods	+95

Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika (birmiešu: ), ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Mjanma ir pazīstama arī kā Birma, jo tas bija valsts oficiālais nosaukums līdz 1989. gadam. Pēc platības Mjanma ir lielākā Indoķīnas valsts. Mjanma ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Ķīnu, austrumos ar Laosu, dienvidaustrumos ar Taizemi, rietumos ar Bangladešu, bet ziemeļrietumos ar Indiju. Dienvidrietumos un dienvidos to apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra. Mjanmas galvaspilsēta kopš 2006. gada ir Nepjido. Pirms tam Mjanmas galvaspilsēta bija valsts lielākā pilsēta Jangona (Rangūna).

Vēsture

Ass valstu ieņemtā Birmas un Britu Indijas teritorija Kohimas kaujas laikā 1944. gada jūnijā

Pirmā lielvalsts Iravadi upes basienā no 9. līdz 13. gadsimtam bija Paganas impērija ar galvaspilsētu tagadējā Baganas pilsētā, ko nopostīja Mongoļu impērijas sastāvā esošās Ķīnas karaspēks (1277—1287).

No 1531. līdz 1752. gadam lielākajā Mjanmas daļā valdīja Taungu dinastijas, vēlāk Konbauna (Konbaung) dinastijas valdnieki (1752—1885). Pēc Pirmā Britu-Birmas kara (1824—1826) Birmas ķēniņvalsts britiem zaudēja Asamas, Manipūras un Tanintaji provines, bet Otrajā Britu-Birmas karā (1852) visu pārējo Bengālijas līča piekrastes teritoriju. 1853. gadā varu Birmā pārņēma karalis Mindons un pārcēla valsts galvaspilsētu uz Mandalaju. Trešā Britu-Birmas kara laikā 1885. gadā briti pabeidza Birmas iekarošanu un pievienoja to Britu Indijai.

Līdz 1937. gadam Birma bija Britu Indijas province, pēc tam — atsevišķa britu kolonija. Otrā pasaules kara laikā Japānas impērijas karaspēks 1942. gada sākumā iekaroja lielāko daļu Birmas un uzvarēja Pirmajā Birmas kampaņā (1942. gada jūnijā — 1943. gada septembrī). 1943. gada 1. augustā tika pasludināta Birmas Valsts neatkarība. Otrajā Birmas kampaņā 1944. gada janvārī—novembrī Japānas un Taizemes karaspēks cieta sakāvi, 1948. gadā Apvienotā Karaliste atzina Birmu par neatkarīgu valsti. 1961. gadā Birmas politiķis U Tans kļuva par ANO ģenerālsekretāru.

1962. gadā Birmā notika militārs apvērsums un varu pārņēma Revolucionārā padome, kas nacionalizēja privātos uzņēmumus un ieviesa PSRS līdzīgu centrālo plānošanas sistēmu. 1974. gadā tika pieņemta jauna Birmas Savienības Sociālistiskās Republikas (BSSR) konstitūcija, visa vara valstī nonāca Birmas Sociālistu programmas partijas rokās. Birma bija politiski un ekonomiski izolēta no pārējās pasaules, un tās ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Pēc iedzīvotāju masu protestiem 1989. gadā Birmā tika ieviests karastāvoklis, valsts tika pārdēvēta par Mjanmas Savienību.

1990. gadā valstī pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā opozīcijas partija. Tomēr militārā hunta izlēma neatteikties no varas, Aunai Sanai Su Či tika piemērots mājas arests. 1991. gadā viņa saņēma Nobela miera prēmiju.

Pēc 2010. gada vēlēšanām militārā hunta 2011. gadā oficiāli pārtrauca savu darbību, pārveidojoties par civilo valdību un saglabājot politisko un ekonomisko ietekmi valstī. Kad 2015. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija Nacionālā līga par demokrātiju, viņa ieņēma Valsts padomnieces (valdības vadītājas) amatu.

2020. gada 8. novembrī notika vispārējās vēlēšanas, un arī šajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija, bet militāristu atbalstītā Solidaritātes un attīstības savienības partija ieguva niecīgu deputātu skaitu parlamentā. 2021. gada 1. februārī bruņotie spēki veica valsts apvērsumu. Tika aizturēts valsts prezidents Vins Mjins un valdības vadītāja Auna Sana Su Či. Par prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts viceprezidents Mjins Šve. 2021. gada maijā sākās Mjanmas pilsoņu karš.

Ģeogrāfija

Lielu daļu no Mjanmas teritorijas klāj zemienes, kuras ieskauj kalni, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. Pašos valsts ziemeļos Mjanmas teritorijā iestiepjas arī neliela daļa no Himalajiem. Šeit atrodas arī augstākā Mjanmas virsotne — Khakaborazi (5881 m vjl.), kas ir arī augstākā virsotne Dienvidaustrumāzijas valstīs. Šajā Himalaju daļā atrodas arī dažu lielo Āzijas upju iztekas. Birmiešiem no tām visnozīmīgākā ir Iravadi upe, kura tek dienvidu virzienā cauri visai valstij. Mjanmas rietumos ir vairākas kalnu grēdas, kuras atrodas uz Indijas-Mjanmas robežas. No tām visaugstākā ir Adaro grēda, kuras augstāko virsotņu augstums ir lielāks par 3000 m virs jūras līmeņa. Valsts austrumos atrodas Šanu plato, kuras vidējais augstums ir aptuveni 900 m virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no šī plato gar Taizemes robežu stiepjas Tanena un Tenaserimas grēdas. Salīdzinoši zemie Pegu kalni, kas atrodas valsts centrālajā daļā, sadala valstī divās daļās. Austrumos no kalniem atrodas lielākā daļa, tas ir, Iravadi upes ieleja, bet rietumos — Sitaunas ieleja. Trešā lielākā Mjanmas upe ir Salvina, kura plūst cauri Šanu plato.

Mjanmā ir ļoti mitrs klimats. Gandrīz visu vasaru tur ir spēcīgas musonu lietusgāzes. Vislielākais nokrišņu daudzums ir Adaro un Tenaserimas grēdu tuvumā, kur tas sasniedz 500 cm gadā. Iravadi deltā nokrišņu daudzums svārstās no 150 līdz 250 cm gadā. Savukārt vismazāk nokrišņi ir Šanu plato un valsts ziemeļos — no 100 līdz 200 cm gadā.

Administratīvais iedalījums

Numurs kartē	Nosaukums	Centrs	Iedzīvotāji	Platība (km²)
Reģioni
8	Iravadi	Baseina	6 663 000	35 138
11	Jangona	Jangona	5 560 000	10,170
5	Magve	Magve	4 464 000	44 819
6	Mandalaja	Mandalaja	7 627 000	37 021
9	Pegu	Pegu	5 099 000	39 404
2	Sikaina	Sikaina	5 300 000	93 527
14	Tanintaji	Davei	1 356 000	43 328
Pavalstis
3	Čina	Hakha	480 000	36 019
1	Kačina	Mjičina	1 270 000	89 041
10	Kaja	Loiko	259 000	11 670
13	Karena	Phaana	1 431 377	30 383
12	Mona	Molamjaina	2 466 000	12 155
4	Rakhaina	Sitve	2 744 000	36 780
7	Šana	Tončī	4 851 000	155 801
Teritorija
—	Nepjido	Nepjido	925 000	7 054

Skatīt arī

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mjanma

Mjanmas pilsētu uzskaitījums

Ārējās saites

(angliski) Ziņas Mjanmā

Atsauces un piezīmes

↑ (angliski) Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-05-12.
↑ (angliski) «Burma (Myanmar)». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.

Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[unpop-1] (angliski) Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-05-12.

[imf2-2] (angliski) «Burma (Myanmar)». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.

[1]

[2]