ābele
Izskats
Izruna
- IPA: ['aːbele]
- ààbele nestieptā intonācija
Skaidrojums
Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds
- Augļu koks ar kuplu lapotni, baltsārtiem ziediem, sulīgiem apaļiem vai ieapaļiem augļiem - āboliem.
- Stādīt, kopt ābeles.
- Ābele ziedos. Ābelei augļu pilni zari.
- Galva balta kā ābele.
Locījumi
Pamazināmā forma: ābelīte
Lietojuma piemērs/-i, citāti
Tai ciemiņa sētmalē,
Daiļ' ābele, skaist' āboli;
Tur būs vērte iekšā iet,
Tur būs daiļas mātes meitas.
(Latviešu tautasdziesma)
Dendrologi ābeles raksturo kā vidēji lielus, 18 – 20 metrus augstus kokus ar ieapaļu vainagu vai lielus krūmus, kam mēdz būt arī ērkšķi. Ziedēšanas laikā koki tinas baltos, rožainos vai karmīnsarkanos ziedlapu mākoņos, bet rudeņos zari līkst no ābolu smaguma.
Etimoloģija un dialektiskie varianti
- Protoindoeiropiešu valodas h₂ebl-o
Sakāmvārdi, parunas
Parunas
Parunas
|
Ticējumi
|
Atvasinājumi
Tulkojumi
Tulkojumi