[go: up one dir, main page]

Jump to content

transmitto

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /traːnsˈmit.toː/(classice)
Syllabificatio phonetica: trāns·mit·tō — morphologica: trans-mitt-o

Formae aliae

[+/-]

Notatio

[+/-]
← Latinetrāns + mittō

Verbum transitivum

[+/-]

trānsmitt|ō, -ĕre, trānsmīsī, trānsmissum

  1. De loco ad locum mittere [1]

Coniugatio

[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
trānsmitt- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānsmittō trānsmittam   trānsmittēbam trānsmitterem trānsmittam  
II. sing. trānsmittis trānsmittās trānsmitte! trānsmittēbās trānsmitterēs trānsmittēs trānsmittitō!
III. sing. trānsmittit trānsmittat   trānsmittēbat trānsmitteret trānsmittet trānsmittitō!
I. plur. trānsmittimus trānsmittāmus   trānsmittēbāmus trānsmitterēmus trānsmittēmus  
II. plur. trānsmittitis trānsmittātis trānsmittite! trānsmittēbātis trānsmitterētis trānsmittētis trānsmittitōte!
III. plur. trānsmittunt trānsmittant   trānsmittēbant trānsmitterent trānsmittent trānsmittuntō!
Thema Vox passiva
trānsmitt- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānsmittor trānsmittar   trānsmittēbar trānsmitterer trānsmittar  
II. sing. trānsmitteris trānsmittāris trānsmittere! trānsmittēbāris trānsmitterēris trānsmittēris trānsmittitor!
III. sing. trānsmittitur trānsmittātur   trānsmittēbātur trānsmitterētur trānsmittētur trānsmittitor!
I. plur. trānsmittimur trānsmittāmur   trānsmittēbāmur trānsmitterēmur trānsmittēmur  
II. plur. trānsmittiminī trānsmittāminī trānsmittiminī! trānsmittēbāminī trānsmitterēminī trānsmittēminī
III. plur. trānsmittuntur trānsmittantur   trānsmittēbantur trānsmitterentur trānsmittentur trānsmittuntor!
Thema Vox activa
trānsmīs- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. trānsmīsī trānsmīserim trānsmīseram trānsmīsissem trānsmīserō
II. sing. trānsmīsistī trānsmīseris trānsmīserās trānsmīsissēs trānsmīseris
III. sing. trānsmīsit trānsmīserit trānsmīserat trānsmīsisset trānsmīserit
I. plur. trānsmīsimus trānsmīserimus trānsmīserāmus trānsmīsissēmus trānsmīserimus
II. plur. trānsmīsistis trānsmīseritis trānsmīserātis trānsmīsissētis trānsmīseritis
III. plur. trānsmīsērunt trānsmīserint trānsmīserant trānsmīsissent trānsmīserint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
trānsmittere trānsmīsisse trānsmissūrum,
-am, -um esse
trānsmittēns   trānsmissūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
trānsmittī trānsmissum,
-am, -um esse
trānsmissum īrī   trānsmissus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
trānsmittendī trānsmittendus, -a, -um trānsmissum trānsmissū

Dictiones collatae

[+/-]

Composita

Dictiones derivatae

[+/-]

Translationes

[+/-]
De loco ad locum mitteredilatare ▼
De loco ad locum mitterecollabi ▲

Loci

[+/-]
Raimundus Lullus
1232–1316
antiq. class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

Latinitas mediaevalis

saec. XIII. (1290 p.C.n.)

  • Tu autem, magnitudo, cum ei transmitto similitudinem meae magnitudinis, assumis eam sub forma parvitatis, assumens sub forma magnitudinis eas similitudines prosperitatum huius mundi, quas transmittit contrarietas, compellisque voluntatem diligere similitudines meas cum minoritate, sed cum maioritate illas similitudines, quas transmittit contrarietas. —Ars amativa boni Raimundi Lulli [2][3]
Fontes
  1. 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 780 — “TRANSMITTO et tramitto, mittis, mīsi, missum, mittere, a. 3.”
  2. 2.0 2.1 Raimundus Lullus (Catalane: Ramon Llull) - Ars amativa boni. (Universitas Turicensis): quinta distinctio, secunda pars, [3.3]  — transmitto
  3. 3.0 3.1 Vicicitatio: transmitto.
  4. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — trans-mitto (trāmitto), mīsī, missum, ere (tom. 2, p. 3194)