legatus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]API: /leːˈgaːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: lē·gā·tus — morphologica: legat-us
Notatio
[+/-]Nomen substantivum
[+/-]lēgāt|us, -i masc. (fem. lēgāta)
- Vir qui tradit.
Declinatio
[+/-]| m. | sing. | plur. | |
|---|---|---|---|
| nom. | lēgātus | lēgātī | I |
| gen. | lēgātī | lēgātōrum | II |
| dat. | lēgātō | lēgātīs | III |
| acc. | lēgātum | lēgātōs | IV |
| abl. | lēgātō | lēgātīs | VI |
| voc. | lēgāte | lēgātī | V |
Translationes
[+/-]Vir qui tradit
Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| lēgātus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | lēgō (lēgāre) |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | lēgātus | lēgāta | lēgātum | nom. | lēgātī | lēgātae | lēgāta |
| gen. | lēgātī | lēgātae | lēgātī | gen. | lēgātōrum | lēgātārum | lēgātōrum |
| dat. | lēgātō | lēgātae | lēgātō | dat. | lēgātīs | lēgātīs | lēgātīs |
| acc. | lēgātum | lēgātam | lēgātum | acc. | lēgātōs | lēgātās | lēgāta |
| abl. | lēgātō | lēgātā | lēgātō | abl. | lēgātīs | lēgātīs | lēgātīs |
| voc. | lēgāte | lēgāta | lēgātum | voc. | lēgātī | lēgātae | lēgāta |
Categoriae:
- Linguae Latinae index inversus
- Lingua Latina
- Nomina substantiva Latina
- Vocabulorum lemmata Latina
- Nomina substantiva
- Vocabulorum lemmata
- Nomina Latina declinationis 2
- Substantiva Latina masculina
- Participia Latina
- Formae affines
- Formae affines per coniugationem
- Formae affines Latinae
- Formae affines Latinae per coniugationem
- Adiectiva declinationis 1