venatrix
Latin
[edit]Etymology
[edit]From vēnātor (“hunter”) + -trīx; from vēnor (“hunt”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /u̯eːˈnaː.triːks/, [u̯eːˈnäːt̪riːks̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /veˈna.triks/, [veˈnäːt̪riks]
Noun
[edit]vēnātrīx f (genitive vēnātrīcis, masculine vēnātor); third declension
Declension
[edit]Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | vēnātrīx | vēnātrīcēs |
| genitive | vēnātrīcis | vēnātrīcum |
| dative | vēnātrīcī | vēnātrīcibus |
| accusative | vēnātrīcem | vēnātrīcēs |
| ablative | vēnātrīce | vēnātrīcibus |
| vocative | vēnātrīx | vēnātrīcēs |
Related terms
[edit]References
[edit]- “venatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “venatrix”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- venatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.