incrusto

incrusto

1. first-person singular present indicative of incrustar

incrusto

1. first-person singular present indicative of incrustar

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈkruːs.toː/, [ɪŋˈkruːs̠t̪oː] or IPA^(key): /inˈkrus.toː/, [ɪŋˈkrʊs̠t̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈkrus.to/, [iŋˈkrust̪o]

incrū̆stō (present infinitive incrū̆stāre, perfect active incrū̆stāvī, supine incrū̆stātum); first conjugation

1. to encrust

Conjugation of incrū̆stō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	incrū̆stō	incrū̆stās	incrū̆stat	incrū̆stāmus	incrū̆stātis	incrū̆stant
	imperfect	incrū̆stābam	incrū̆stābās	incrū̆stābat	incrū̆stābāmus	incrū̆stābātis	incrū̆stābant
	future	incrū̆stābō	incrū̆stābis	incrū̆stābit	incrū̆stābimus	incrū̆stābitis	incrū̆stābunt
	perfect	incrū̆stāvī	incrū̆stāvistī	incrū̆stāvit	incrū̆stāvimus	incrū̆stāvistis	incrū̆stāvērunt, incrū̆stāvēre
	pluperfect	incrū̆stāveram	incrū̆stāverās	incrū̆stāverat	incrū̆stāverāmus	incrū̆stāverātis	incrū̆stāverant
	future perfect	incrū̆stāverō	incrū̆stāveris	incrū̆stāverit	incrū̆stāverimus	incrū̆stāveritis	incrū̆stāverint
passive	present	incrū̆stor	incrū̆stāris, incrū̆stāre	incrū̆stātur	incrū̆stāmur	incrū̆stāminī	incrū̆stantur
	imperfect	incrū̆stābar	incrū̆stābāris, incrū̆stābāre	incrū̆stābātur	incrū̆stābāmur	incrū̆stābāminī	incrū̆stābantur
	future	incrū̆stābor	incrū̆stāberis, incrū̆stābere	incrū̆stābitur	incrū̆stābimur	incrū̆stābiminī	incrū̆stābuntur
	perfect	incrū̆stātus + present active indicative of sum
	pluperfect	incrū̆stātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	incrū̆stātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	incrū̆stem	incrū̆stēs	incrū̆stet	incrū̆stēmus	incrū̆stētis	incrū̆stent
	imperfect	incrū̆stārem	incrū̆stārēs	incrū̆stāret	incrū̆stārēmus	incrū̆stārētis	incrū̆stārent
	perfect	incrū̆stāverim	incrū̆stāverīs	incrū̆stāverit	incrū̆stāverīmus	incrū̆stāverītis	incrū̆stāverint
	pluperfect	incrū̆stāvissem	incrū̆stāvissēs	incrū̆stāvisset	incrū̆stāvissēmus	incrū̆stāvissētis	incrū̆stāvissent
passive	present	incrū̆ster	incrū̆stēris, incrū̆stēre	incrū̆stētur	incrū̆stēmur	incrū̆stēminī	incrū̆stentur
	imperfect	incrū̆stārer	incrū̆stārēris, incrū̆stārēre	incrū̆stārētur	incrū̆stārēmur	incrū̆stārēminī	incrū̆stārentur
	perfect	incrū̆stātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	incrū̆stātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	incrū̆stā	—	—	incrū̆stāte	—
	future	—	incrū̆stātō	incrū̆stātō	—	incrū̆stātōte	incrū̆stantō
passive	present	—	incrū̆stāre	—	—	incrū̆stāminī	—
	future	—	incrū̆stātor	incrū̆stātor	—	—	incrū̆stantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		incrū̆stāre	incrū̆stāvisse	incrū̆stātūrum esse	incrū̆stārī	incrū̆stātum esse	incrū̆stātum īrī
participles		incrū̆stāns	—	incrū̆stātūrus	—	incrū̆stātus	incrū̆standus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		incrū̆standī	incrū̆standō	incrū̆standum	incrū̆standō	incrū̆stātum	incrū̆stātū

• incrū̆stātiō

• Catalan: incrustar
• Old French: incruster
  • French: incruster
    • → English: encrust
• Galician: incrustar
• Portuguese: incrustar
• Spanish: incrustar

• “incrusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “incrusto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• incrusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

incrusto

1. first-person singular present indicative of incrustar

incrusto

1. first-person singular present indicative of incrustar