From dē- + volō.
dēvolō (present infinitive dēvolāre, perfect active dēvolāvī, supine dēvolātum); first conjugation
- to fly down or away
29 BCE – 19 BCE,
Virgil,
Aeneid 4.700-702:
- Ergō Īrīs croceīs per caelum rōscida pennīs, / mīlle trahēns variōs adversō sōle colōrēs, / dēvolat, [...].
- Therefore Iris flew down on dewy saffron wings, trailing through the sky a thousand varied colors opposite the sun, [...].
| Conjugation of dēvolō (first conjugation)
|
| indicative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
dēvolō
|
dēvolās
|
dēvolat
|
dēvolāmus
|
dēvolātis
|
dēvolant
|
| imperfect
|
dēvolābam
|
dēvolābās
|
dēvolābat
|
dēvolābāmus
|
dēvolābātis
|
dēvolābant
|
| future
|
dēvolābō
|
dēvolābis
|
dēvolābit
|
dēvolābimus
|
dēvolābitis
|
dēvolābunt
|
| perfect
|
dēvolāvī
|
dēvolāvistī,
dēvolāstī1
|
dēvolāvit,
dēvolāt1
|
dēvolāvimus,
dēvolāmus1
|
dēvolāvistis,
dēvolāstis1
|
dēvolāvērunt,
dēvolāvēre,
dēvolārunt1
|
| pluperfect
|
dēvolāveram,
dēvolāram1
|
dēvolāverās,
dēvolārās1
|
dēvolāverat,
dēvolārat1
|
dēvolāverāmus,
dēvolārāmus1
|
dēvolāverātis,
dēvolārātis1
|
dēvolāverant,
dēvolārant1
|
| future perfect
|
dēvolāverō,
dēvolārō1
|
dēvolāveris,
dēvolāris1
|
dēvolāverit,
dēvolārit1
|
dēvolāverimus,
dēvolārimus1
|
dēvolāveritis,
dēvolāritis1
|
dēvolāverint,
dēvolārint1
|
| passive
|
present
|
dēvolor
|
dēvolāris,
dēvolāre
|
dēvolātur
|
dēvolāmur
|
dēvolāminī
|
dēvolantur
|
| imperfect
|
dēvolābar
|
dēvolābāris,
dēvolābāre
|
dēvolābātur
|
dēvolābāmur
|
dēvolābāminī
|
dēvolābantur
|
| future
|
dēvolābor
|
dēvolāberis,
dēvolābere
|
dēvolābitur
|
dēvolābimur
|
dēvolābiminī
|
dēvolābuntur
|
| perfect
|
dēvolātus + present active indicative of sum
|
| pluperfect
|
dēvolātus + imperfect active indicative of sum
|
| future perfect
|
dēvolātus + future active indicative of sum
|
| subjunctive
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
dēvolem
|
dēvolēs
|
dēvolet
|
dēvolēmus
|
dēvolētis
|
dēvolent
|
| imperfect
|
dēvolārem
|
dēvolārēs
|
dēvolāret
|
dēvolārēmus
|
dēvolārētis
|
dēvolārent
|
| perfect
|
dēvolāverim,
dēvolārim1
|
dēvolāverīs,
dēvolārīs1
|
dēvolāverit,
dēvolārit1
|
dēvolāverīmus,
dēvolārīmus1
|
dēvolāverītis,
dēvolārītis1
|
dēvolāverint,
dēvolārint1
|
| pluperfect
|
dēvolāvissem,
dēvolāssem1
|
dēvolāvissēs,
dēvolāssēs1
|
dēvolāvisset,
dēvolāsset1
|
dēvolāvissēmus,
dēvolāssēmus1
|
dēvolāvissētis,
dēvolāssētis1
|
dēvolāvissent,
dēvolāssent1
|
| passive
|
present
|
dēvoler
|
dēvolēris,
dēvolēre
|
dēvolētur
|
dēvolēmur
|
dēvolēminī
|
dēvolentur
|
| imperfect
|
dēvolārer
|
dēvolārēris,
dēvolārēre
|
dēvolārētur
|
dēvolārēmur
|
dēvolārēminī
|
dēvolārentur
|
| perfect
|
dēvolātus + present active subjunctive of sum
|
| pluperfect
|
dēvolātus + imperfect active subjunctive of sum
|
| imperative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
—
|
dēvolā
|
—
|
—
|
dēvolāte
|
—
|
| future
|
—
|
dēvolātō
|
dēvolātō
|
—
|
dēvolātōte
|
dēvolantō
|
| passive
|
present
|
—
|
dēvolāre
|
—
|
—
|
dēvolāminī
|
—
|
| future
|
—
|
dēvolātor
|
dēvolātor
|
—
|
—
|
dēvolantor
|
| non-finite forms
|
active
|
passive
|
| present
|
perfect
|
future
|
present
|
perfect
|
future
|
| infinitives
|
dēvolāre
|
dēvolāvisse,
dēvolāsse1
|
dēvolātūrum esse
|
dēvolārī
|
dēvolātum esse
|
dēvolātum īrī
|
| participles
|
dēvolāns
|
—
|
dēvolātūrus
|
—
|
dēvolātus
|
dēvolandus
|
| verbal nouns
|
gerund
|
supine
|
| genitive
|
dative
|
accusative
|
ablative
|
accusative
|
ablative
|
| dēvolandī
|
dēvolandō
|
dēvolandum
|
dēvolandō
|
dēvolātum
|
dēvolātū
|
1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.
- “devolo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “devolo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- devolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
