timere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | timēre | timērī |
| Prézens sg. | 1. | timeō | timeor |
| 2. | timēs | timēris | |
| 3. | timet | timētur | |
| Prézens pl. | 1. | timēmus | timēmur |
| 2. | timētis | timēminī | |
| 3. | timent | timentur | |
| Imperativ sg. | 2. | timē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | timēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | timēbam | timēbar |
| 2. | timēbās | timēbāris | |
| 3. | timēbat | timēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | timēbāmus | timēbāmur |
| 2. | timēbātis | timēbāminī | |
| 3. | timēbant | timēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | timēbō | timēbor |
| 2. | timēbis | timēberis | |
| 3. | timēbit | timēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | timēbimus | timēbimur |
| 2. | timēbitis | timēbiminī | |
| 3. | timēbunt | timēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | timērem | timērer |
| 2. | timērēs | timērēris | |
| 3. | timēret | timērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | timērēmus | timērēmur |
| 2. | timērētis | timērēminī | |
| 3. | timērent | timērentur |