Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: evāstā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
evāstō
|
evāstor
|
evāstem
|
evāster
|
—
|
—
|
2 p.
|
evāstas
|
evāstāris
|
evāstes
|
evāstēris
|
evāstā
|
evāstare
|
3 p.
|
evāstat
|
evāstātur
|
evāstet
|
evāstētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
evāstāmus
|
evāstāmur
|
evāstēmus
|
evāstēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
evāstātis
|
evāstāmini
|
evāstētis
|
evāstēmini
|
evāstāte
|
evāstamini
|
3 p.
|
evāstant
|
evāstantur
|
evāstent
|
evāstentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
evāstābam
|
evāstābar
|
evāstārem
|
evāstārer
|
2 p.
|
evāstābas
|
evāstabāris
|
evāstāres
|
evāstarēris
|
3 p.
|
evāstābat
|
evāstabātur
|
evāstāret
|
evāstarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
evāstabāmus
|
evāstabāmur
|
evāstarēmus
|
evāstarēmur
|
2 p.
|
evāstabātis
|
evāstabamini
|
evāstarētis
|
evāstarēmini
|
3 p.
|
evāstābant
|
evāstabantur
|
evāstarent
|
evāstarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
evāstābo
|
evāstabor
|
—
|
2 p.
|
evāstābis
|
evāstaberis
|
evāstāto
|
3 p.
|
evāstābit
|
evāstabitur
|
evāstāto
|
Plur.
|
1 p.
|
evāstabimus
|
evāstabimur
|
—
|
2 p.
|
evāstabitis
|
evāstabimini
|
evāstatōte
|
3 p.
|
evāstabuntur
|
evāstanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
evāstāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
evāstāri
|
Participium praesentis actīvi
|
evāstāns
|
Gerundium
|
evāstandī
|
Gerundivum
|
evāstandus, -a, -um
|
Основа перфекта: evāstāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
evāstāvī
|
evāstāverim
|
evāstāveram
|
evāstāvissem
|
evāstāverō
|
2 p.
|
evāstāvisti
|
evāstāveris
|
evāstāveras
|
evāstāvisses
|
evāstāveris
|
3 p.
|
evāstāvit
|
evāstāverit
|
evāstāverat
|
evāstāvisset
|
evāstāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
evāstāvimus
|
evāstāverimus
|
evāstāverāmus
|
evāstāvissēmus
|
evāstāverimus
|
2 p.
|
evāstāvistis
|
evāstāveritis
|
evāstāverātis
|
evāstāvissētis
|
evāstāveritis
|
3 p.
|
evāstāvērunt
|
evāstāverint
|
evāstāverant
|
evāstāvissent
|
evāstāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
evāstāvisse
|
Основа супина: evāstāt-
Participium perfecti passivi
|
evāstātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
evāstātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
evāstātum
|
Supinum II
|
evāstātū
|
e·vās-to
Глагол, первое спряжение.
Приставка: e-; корень: -vast-; окончание: -o.
- опустошать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
evasto
|
|
- существительные: vastatio, vastator, vastatrix, vastitas, vastities, vastitudo
- прилагательные: vastus, vastabundus, vastatorius, vastulus, vastificus
- глаголы: vastesco, vastito, vasto, evasto, devasto, divasto, pervasto
- наречия: vaste
|
Происходит от Шаблон:этимология:evastare
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править]