У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: abstā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
abstō
|
abstor
|
abstem
|
abster
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
abstas
|
abstāris
|
abstes
|
abstēris
|
abstā
|
abstare
|
| 3 p.
|
abstat
|
abstātur
|
abstet
|
abstētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
abstāmus
|
abstāmur
|
abstēmus
|
abstēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
abstātis
|
abstāmini
|
abstētis
|
abstēmini
|
abstāte
|
abstamini
|
| 3 p.
|
abstant
|
abstantur
|
abstent
|
abstentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
abstābam
|
abstābar
|
abstārem
|
abstārer
|
| 2 p.
|
abstābas
|
abstabāris
|
abstāres
|
abstarēris
|
| 3 p.
|
abstābat
|
abstabātur
|
abstāret
|
abstarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
abstabāmus
|
abstabāmur
|
abstarēmus
|
abstarēmur
|
| 2 p.
|
abstabātis
|
abstabamini
|
abstarētis
|
abstarēmini
|
| 3 p.
|
abstābant
|
abstabantur
|
abstarent
|
abstarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
abstābo
|
abstabor
|
—
|
| 2 p.
|
abstābis
|
abstaberis
|
abstāto
|
| 3 p.
|
abstābit
|
abstabitur
|
abstāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
abstabimus
|
abstabimur
|
—
|
| 2 p.
|
abstabitis
|
abstabimini
|
abstatōte
|
| 3 p.
|
abstabuntur
|
abstanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
abstāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
abstāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
abstāns
|
| Gerundium
|
abstandī
|
| Gerundivum
|
abstandus, -a, -um
|
Основа перфекта: abstāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
abstāvī
|
abstāverim
|
abstāveram
|
abstāvissem
|
abstāverō
|
| 2 p.
|
abstāvisti
|
abstāveris
|
abstāveras
|
abstāvisses
|
abstāveris
|
| 3 p.
|
abstāvit
|
abstāverit
|
abstāverat
|
abstāvisset
|
abstāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
abstāvimus
|
abstāverimus
|
abstāverāmus
|
abstāvissēmus
|
abstāverimus
|
| 2 p.
|
abstāvistis
|
abstāveritis
|
abstāverātis
|
abstāvissētis
|
abstāveritis
|
| 3 p.
|
abstāvērunt
|
abstāverint
|
abstāverant
|
abstāvissent
|
abstāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
abstāvisse
|
Основа супина: abstāt-
| Participium perfecti passivi
|
abstātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
abstātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
abstātum
|
| Supinum II
|
abstātū
|
absto
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ab-; корень: --.
- отстоять, находиться поодаль (longius a. H): abstandusest Pl он должен быть подальше. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править] 
