Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. (bioloģija) Augstāko augu sastāvdaļa — veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
2. Priekšmeta, darbarīka elements — tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.

   Dakšas zari.

3. Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
4. Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
5. (inf.) Tīklu topoloģijā — ceļš, kas savieno divus blakus mezglus un nesatur nevienu starpmezglu.

• zaroties
• zarains