Salpetris
Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums. Par salpetriem dēvē arī atbilstošos minerālus. Termins cēlies no vācu vārda Salpeter, kurš savukārt cēlies no latīņu: sal — 'sāls' un grieķu: petros — 'klints', 'akmens'.[1] Ja nav norādīts precīzāk, ar vārdu "salpetris" parasti saprot kālija salpetri KNO3.
Salpetru iedalījums
Visbiežāk par salpetriem dēvējami četri nitrātu veidi:
- kālija salpetris (arī Indijas salpetris) — kālija nitrāts KNO3;
- nātrija salpetris (arī Čīles salpetris) — nātrija nitrāts NaNO3;
- kalcija salpetris (arī Norvēģijas salpetris) — kalcija nitrāta kristālhidrāts Ca(NO3)2·4H2O;
- amonija salpetris — amonija nitrāts NH4NO3.
Dažreiz arī magnija nitrāta kristālhidrātu Mg(NO3)2·H2O sauc par magnija salpetri, bet bārija nitrātu Ba(NO3)2 — par bārija salpetri.
Izmantošana
Salpetri (izņemot bārija salpetri) ir labs slāpekļa minerālmēslojums. Amonija un kālija salpetrus lieto sprāgstvielu izgatavošanai.
Atsauces
- ↑ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 683. lpp.