Irmino
Irmino (ukraiņu: Ірміно) ir pilsēta Ukrainas austrumos Luhanskas apgabalā, pakļauta Kadijivkas pilsētas padomei. Izvietojusies apgabala rietumdaļā Luhaņas upes krastos 75 km no apgabala centra Luhanskas, ietilpst Alčevskas-Kadijivkas aglomerācijā (kopā 513 000 iedzīvotāju (2001)).
Irmino Ірміно | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
| ||
Irmino Ukrainas kartē | ||
Irmino Luhanskas apgabala kartē | ||
Koordinātas: 48°35′48″N 38°34′58″E / 48.59667°N 38.58278°EKoordinātas: 48°35′48″N 38°34′58″E / 48.59667°N 38.58278°E | ||
Valsts | Ukraina | |
Apgabals | Luhanskas apgabals | |
Dibināta | 1808. gadā | |
Pilsētas statuss | 1936. gadā | |
Platība | ||
• Kopējā | 19,04 km2 | |
Iedzīvotāji (2013) | ||
• kopā | 10 044 | |
• blīvums | 527,5/km² | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Pasta indekss | 94094 | |
Tālruņu kods | +380 6444 | |
Irmino Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuApdzīvoto vietu kā Petrivkas ciemu 1808. gadā dibināja Poltavas guberņas izbēgušie dzimtļaudis. Ap 1900. gadu pārdēvēta par Irmino.[1] 1910. gadā atvērta pirmā lielā šahta Tsentralna-Irmine (Центральна-Ірміне), kurā 1935. gada 31. augustā Aleksejs Stahanovs ar palīgiem darba organizācijas uzlabojumu rezultātā vienas maiņas laikā 14 reizes pārpildīja tā laika izstrādes normu un kurā vēlāk aizsākās tā dēvētā «stahanoviešu kustība». 1936. gadā Irmino piešķirts pilsētas statuss, bet 1962. gadā iekļauta Kadijivkas pilsētā. 1977. gadā pilsētas statuss atjaunots, bet jau ar Teplohirskas nosaukumu. 2010. gadā pēc pilsētas iedzīvotāju referenduma atjaunots vēsturiskais nosaukums.[2]