Vilhelms Reslers
Vilhelms Romāns Reslers (vācu: Wilhelm Roman Rössler; 1879–1949) bija vācbaltiešu izcelsmes arhitekts.
| Vilhelms Romāns Reslers | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1879. gada 27. decembrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1949. gadā (69—70 gadu vecumā) Ramštate,  Vācija |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1878. gada 27. decembrī Rīgā Romāna Reslera un viņa sievas Annas Ģertrūdes, dzimušas Šveinfurtes, ģimenē.[1] Pianista Riharda Aleksandra Reslera (Richard Alexander Rössler, 1880–1962) vecākais brālis. 1904. gadā absolvēja studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. 1907. gadā atvēra savu biroju, strādāja kopā ar arhitektiem A. Reinbergu, G. Berči, R. Heršelmani. 1939. gadā izceļoja uz Vāciju, miris 1949. gadā Ramštatē.
Ievērojamākie projekti
labot šo sadaļu- Rīgas pilsētas lombarda ēka (1908), vēlākā Latvijas Valsts vēstures arhīva ēka
- Ķeizarmeža villu kolonijas projekts (1910), tagad Mežaparks
- Lielbātas muižas kungu māja (1912), vēlākā Saulkalnes sanatorija pie Vaiņodes
- Jaunciema Evaņģēliski luteriskā baznīca (1913, 1931)
- Forburgas kvartāls (1913–1914), kopā ar arhitektiem H. Johansonu un E. Cereru
- Rembates muižas pils
- Trikātas spirta brūzis
-
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, agrākā Rīgas pilsētas lombarda ēka
-
Sanatorija "Saulkalne", agrākā Lielbātas muižas kungu māja
-
Forburgas kvartāla ēka Eksporta ielā 6
-
-
Rembates muižas pils
Literatūra
labot šo sadaļu- Vācu arhitekti Latvijā. Rīga: Latvijas vācu savienība, 2013. ISBN 9789984496719