Valdemārs Zandbergs

Dzimis 1927. gada 5. martā Liepājā. Tēvs Jānis Zandbergs no Vārmes, māte Anna, dzimusi Siliņa, no Lutriņiem atnākuši uz Liepāju. Tēvs, kurš bija galdnieks, ar ģimeni, kurā vēl auga māsa Velta, dzīvojis Vītolu ielā. Tēvs gājis bojā 1941. gada 23. jūnijā Liepājas bombardēšanā savā dzīvoklī Vītolu ielā.^[2]

Valdemārs Zandbergs mācījās Liepājas 2. pamatskolā, Liepājas tehnikuma Mehānikas nodaļā, pēc tam uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehānikas fakultātē, ko nepabeidza. Pēc tam trīs gadus pavadīja Rīgas radio diktora amatā. Strādāja Liepājas rūpnīcā "Sarkanais metalurgs", bet vakaros apmeklēja Liepājas mūzikas skolas vakara nodaļu. 1950. gadā Liepājas teātra režisora Nikolaja Mūrnieka pierunāts atstāja labi atalgoto darbu "Sarkanajā metalurgā" un kļuva par aktieri Liepājas teātrī.^[3] 1951. gadā iestājās Latvijas Valsts konservatorijas vokālistu nodaļā, bet drīz vien izstājās un turpināja strādāt Liepājas teātrī. Īslaicīgi bija Akadēmiskā drāmas teātra aktieris (1959—1960) un Dailes teātra aktieris (1971—1973).

No 1956. gada bija vīru kora "Dziedonis" un Liepājas teātra aktieru dziedošā ansambļa "10 kungi" dalībnieks.

Miris 1994. gada 14. novembrī Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikā Upeslejās, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā. Apglabāts Liepājas Centrālkapos.

Pie V. Zandberga mājas Cieceres ielā 41 Liepājā 2003. gada 5. martā atklāja piemiņas plāksni.^[4]

• Lielā Kristapa balva "Labākais aktieris otrā plāna lomā" ("Bailes", 1986)
• Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1987)
• Eduarda Smiļģa balva (1988)

1973. gadā precējies ar Rīgas Kinostudijas otro režisori Zoju Trupu (dz. Herlingu), meita Anna un dēls Jānis.^[5]

• "Pēc vētras" (1956) — Dospehins
• "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956) — Mārtiņš Venta
• "Rita" (1957) — Māris
• "Latviešu strēlnieka stāsts" (1958) — Mārtiņš Venta
• "Tālajos krastos" (Azerbaidžanfiļm, 1958) — Ērihs
• "Atbalss (1959) — Jānis
• "Vētra" (1960) — Žuburs
• "Pieviltie" (1961) — Antons
• "Diena bez vakara" (1962) — Bērsons
• "Jolanta" (1963) — Bertrans
• "Viņš dzīvs" (1963) — epizodē
• "Cielaviņas armija" (1964) — epizodē
• "Kapteinis Nulle" (1964) — kolhoza priekšsēdētājs
• "Līdz rudenim vēl tālu" (1964) — epizodē
• ""Tobago" maina kursu" (1965) — Svadrups
• "Sūtņu sazvērestība" (1965) — mācītājs Tiltiņš
• "Cīruļi atlaižas pirmie" (1967) — Miķelsons
• "Pie bagātās kundzes" (1969) — epizodē
• "Trīskārtējā pārbaude" (1969) — epizodē
• "Šūpoles" (1970) — Imants
• "Karalienes bruņinieks" (1970) — treneris Zvans
• "Egle rudzu laukā" (1972) — Arnolds
• "Kapteinis Džeks" (1972) — Gunārs
• "Peterss" (1972) — epizodē
• "Zeme, pēc pieprasījuma" (M. Gorkija kinostudija, 1972) — Jānis Bērziņš
• "Uzticamais draugs Sančo" (1974) — skolas direktors
• "Paradīzes atslēgas" (1975) — pulkvedis Ginters
• "Liekam būt" (1976) — Leo Aleksandrs, milicijas kapteinis
• "Medaļas trešā puse" (Kazahfiļm, 1976) — Ļiharevs
• "Zem apgāztā mēness" (1977) — kapteiņdirektors
• "Buras" (1977) — jūrskolas ārsts
• "Vasara bija tikai vienu dienu" (1980) — Osvalds
• "Rudais terorists" (1981)
• "Laikmetu griežos" (1981) — Briedis
• "Ilgais ceļš kāpās" (1981) — Akmeņlauks
• "Durvis, kas tev atvērtas" (1984) — Kārlis
• "Mans draugs Sokrātiņš" (1984) — Sokrātiņa vectēvs
• "Bailes" (1986) — mežsargs
• "Es gribu tavu foto" (1986)
• "Kā mēs aizgājām no mājām" (1986)
• "Aija" (1987) — vecais Balodis, Jāņa tēvs
• "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987) — Gailēns, Zelmas tēvs
• "Dīvainā mēnessgaisma" (1987) — Jēkabs
• "Valsts robeža" (16 sērijas) (Belarusjfiļm, 1988) — Šloida (7. sērija)
• "Dzīvīte" (1989) — Krišjānis Barons
• "Tapers" (1989) — epizodē
• "Zītaru dzimta" (1989) — bocmanis
• "Mērnieku laiki" (1991)

• IMDb profils (angliski)
• Valdemārs Zandbergs filmas.lv

Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l