Termometrs

Termometrs ir ierīce gaisa, ūdens, augsnes u.c. temperatūras mērīšanai. Temperatūras mērīšana notiek, izmērot kādu no parametriem (piemēram, tilpumu vai elektrisko pretestību), termometram atrodoties termodinamiskā līdzsvara stāvoklī ar mērāmo sistēmu. Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda viela, kuras fizikālo īpašību maiņu, mainoties temperatūrai, lieto temperatūras reģistrēšanai. Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus^[1]:

• Šķidruma termometrs. Sastāv no stikla baloniņa un tam pievienotas tievas stikla caurulītes. Baloniņā ir iepildīts dzīvsudrabs vai spirts. Šķidrums sasilstot izplešas, un šķidruma stabiņš caurulītē ceļas augšup. Kad šķidrums atdziest, tas saraujas, un šķidruma stabiņš caurulītē saīsinās. Aiz caurulītes novietota skala, kas iedalīta grādos, uz kuras uzrakstīta temperatūras vērtība.
• Bimetāliskais termometrs. Sastāv no kopā savienotām divu dažādu metālu vienāda garuma plāksnītēm. Tā kā dažādiem metāliem termiskās izplešanās koeficients ir dažāds, mainoties temperatūrai, plāksnītes izliecas. Izliekums ir atkarīgs no temperatūras un to var viegli mērīt.
• Gāzes (un kondensācijas) termometri. Tie mēra gāzes spiedienu (noslēgtā tilpumā), mainoties temperatūrai. Tos sauc arī par manometriskajiem termometriem, jo temperatūru tur nolasa no manometra. Kondensācijas termometrs no gāzes termometra atšķiras ar to, ka tur ir gaistošs šķidrums līdzsvarā ar savu tvaiku, un, mainoties temperatūrai, tas iztvaiko un kondensējas, mainot savu tilpumu.
• Pretestības termometrs. Šeit mēra kāda materiāla elektriskās pretestības izmaiņas. Materiāls parasti ir kāds metāls (varš, platīns) vai pusvadītājs.
• Termoelements (termopāris). Mēra divu sametinātu metālu termoelektriskā EDS maiņu. Var mērīt augstākas temperatūras, nekā ar pretestības termometriem.
• Pirometrs. Mēra siltumstarojumu (un gaismas starojumu), kas nāk no mērāmā ķermeņa. Šeit par termometrisko vielu iespējams lietot arī pašu mērāmo vielu, tikai jāzina tās melnuma pakāpe.