Tālo Austrumu Republika

 

Izveidota 1920. gada 6. aprīlī Ulanudē (tolaik Verhņeudinskā) notikušajā Piebaikāla Darbaļaužu satversmes sapulcē (Учредительный съезд трудящихся Прибайкалья), 14. maijā to atzina Padomju Krievijas valdība. Pēc pamiera noslēgšanas ar Sarkano armiju 1920. gada 15. jūlijā Japāna atzina Tālo Austrumu Republiku. Pēc kazaku atamana Grigorija Semjonova karaspēka padzīšanas 1920. gada 22. oktobrī galvaspilsētu pārcēla uz Čitu.

Pēc japāņu karaspēka izvešanas no Habarovskas TAR pievienojās arī Amūras novada teritorija. 1921. gada 12. februārī sāka darbu TAR Satversmes sapulce, kas 27. aprīlī pieņēma TAR konstitūciju.

Vairākus TAR vadošus amatus ieņēmuši latvieši:

• Alberts Lapiņš — TAR Tautas revolucionārās armijas (TRA) virspavēlnieka pienākumu izpildītājs;
• Heinrihs Eihe — TAR TRA virspavēlnieks, TAR Bruņoto spēku virspavēlnieks;
• Jēkabs Jansons — TAR iekšlietu^[1] ministrs;
• Kārlis Luks — TAR tautību lietu ministrs.

1921. gada 26. maijā Vladivostokā ar japāņu okupācijas karapēka atbalstu tika pasludināta jauna bufervalsts — Pieamūras zemstes novads (Приамурский земский край). 1922. gada 24. jūnijā Japāna paziņoja par sava karaspēka izvešanu līdz oktobra beigām. Vladivostokā varu pārņēma ģenerālis Mihails Diterihss (Михаил Дитерихс). 1922. gada 25. oktobrī Sarkanā armija ieņēma Vladivostoku. Tūkstošiem bēgļu devās uz Harbinu Ķīnā. Tikai 1925. gadā Japāna atdeva PSRS Sahalīnas ziemeļu daļu.

• A Short Outline of the History of the Far Eastern Republic. Washington, DC: Special Delegation of the Far Eastern Republic to the United States of America, 1922.
• Canfield F. Smith, Vladivostok Under Red and White Rule: Revolution and Counterrevolution in the Russian Far East, 1920—1922. Seattle: University of Washington Press, 1975.

1. ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.

Koordinātas: 51°50′N 107°36′E / 51.833°N 107.600°E / 51.833; 107.600