Suņveidīgie
Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām. Visiem suņveidīgajiem dzīvniekiem ir raksturīgs pagarināts purns un nagi, kurus nevar ievilkt un paslēpt ķepās, kas ir tieši pretēji kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvniekiem. Vēl viena pazīme, kas tos atdala no kaķveidīgajiem, ir tā, ka suņveidīgajiem ir vairāk zobu, kā arī suņveidīgie dzīvnieki ir visēdāji, izņēmums ir lielā panda, kas pārtiek vienīgi no augu barības.
| Suņveidīgie Caniformia (Kretzoi, 1943) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
 Suņveidīgie Vikikrātuvē | |
Suņveidīgo apakškārtā ietilpst 12 dzimtas, no kurām 3 dzimtas ir izmirušas, bet 9 dzīvojošas joprojām mūsdienās. Pirms kāda laika hiēnu dzimta (Hyaenidae) tika iedalīta suņveidīgo apakškārtā, bet šobrīd tā atrodas kaķveidīgo apakškārtā.
Izplatība
labot šo sadaļuSuņveidīgo apakškārtas sauszemes dzīvnieki ir sastopami visos pasaules kontinentos, izņemot Anatarktīdu, toties jūras dzīvnieki apdzīvo visus pasaules okeānus un jūras[1].
Vēsture
labot šo sadaļuSuņveidīgie dzīvnieki pirmo reizi parādās paleocēnā pirms 65—55 miljoniem gadu, tie bija dzīvnieki, kas spēja kāpt kokos, un izskatā tie bija līdzīgi mūsdienu sermuļu dzimtai. Iespējams, ka senākais un visprimitīvākais dzīvnieks, kas atgādina suņveidīgos dzīvniekus, bija Miacis (latīniski), kuram bija asi nagi, tas spēja kāpt kokos, un tas bija visēdājs.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Suņveidīgo apakškārta (Caniformia)
- Lāču dzimta (Ursidae)
- †Lāčsuņu dzimta (Amphicyonidae)
- †Suņlāču dzimta (Hemicyonidae)
- Suņu dzimta (Canidae)
- Sermuļu virsdzimta (Musteloidea)
- Jenotu dzimta (Procyonidae)
- Mazo pandu dzimta (Ailuridae)
- Sermuļu dzimta (Mustelidae)
- Skunksu dzimta (Mephitidae)
- virsdzimta Airkāji (Pinnipedia)
- Ausroņu dzimta (Otariidae)
- †Enaliarktīdu dzimta (Enaliarctidae)
- Roņu dzimta (Phocidae)
- Valzirgu dzimta (Odobenidae)
Galerija
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Wilson, D. E., and D. M. Reeder: Mammal Species of the World. Johns Hopkins University Press, 2005. ISBN 0-8018-8221-4