Siltumvadītspēja
Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.
Tabula
labot šo sadaļuSiltumvadītspējas koeficients ir atšķirīgs dažādiem materiāliem un tas ir arī atkarīgs no temperatūras un fāzes.
| Metāli[1] | T, °C | , W/(m*K) |
|---|---|---|
| Alumīnijs | 0 | 236 |
| 127 | 240 | |
| 327 | 232 | |
| Varš | 0 | 401 |
| 127 | 392 | |
| 327 | 383 | |
| Bronza(75% Cu, 25% Sn) | 20 | 26 |
| Misiņš(70% Cu, 30% Zn) | 20 | 111 |
| Dzelzs | 0 | 83,5 |
| 127 | 69,4 | |
| 327 | 54,7 | |
| Tērauds(1,5% C) | 20 | 36 |
| 122 | 33 | |
| Niķelis | 0 | 94 |
| 127 | 80,1 | |
| 327 | 65,5 | |
| Alva | 0 | 68.2 |
| 127 | 62.2 | |
| Cinks | 0 | 122 |
| 127 | 116 | |
| 327 | 105 |
| Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Solids, Liquids and Gases - Thermal Conductivities». www.engineeringtoolbox.com. Skatīts: 2024-03-13.