Sakas pagasts
Sakas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Baltijas jūras krastā. Robežojās ar sava novada Pāvilostas pilsētu un Vērgales, Dunalkas, Cīravas un Lažas pagastiem, Kuldīgas novada Gudenieku un Alsungas pagastiem, kā arī Ventspils novada Jūrkalnes pagastu.
| Sakas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Saka |
| Kopējā platība:[1] | 318,2 km2 |
| • Sauszeme: | 312,8 km2 |
| • Ūdens: | 5,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 398 |
| Blīvums (2024): | 1,3 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Sakas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu19. gadsimtā tagadējā Sakas pagasta teritorija veidojās no šajā teritorijā pastāvējušajiem Ulmales, Salienas, Ostbakas, Pilsmuižas, Mācītāja muižas, Stembres, Sarkanās muižas un Mindes muižu pagastiem, no kuriem 1866. gadā tika izveidots vienots pagasts, kas līdz 1923. gadam saucās par Upesmuižas pagastu.[4] Agrārreformas gaitā tika atdalīts Ulmales pagasts. 1935. gadā Sakas pagasta platība bija 141,1 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Pāvilostas, Sakas un Salienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Sakas ciemam pievienoja Salienas un daļu Pāvilostas ciema (Pāvilostai 1951. gadā piešķīra strādnieku ciemata[5] statusu), 1960. gadā — daļu Cīravas ciema, 1962. gadā — Ulmales ciemu. 1987. gadā daļu Sakas ciema iekļāva Jūrkalnes ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2004. gadā Sakas pagasts apvienojās ar Pāvilostas pilsētu un izveidoja Sakas novadu.[7] 2009. gadā Sakas novads tika izformēts un teritorija kopā ar Vērgales pagastu iekļauta Pāvilostas novadā. 2021. gadā Pāvilostas novadu iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļu- Dzeņu upurakmens;
- Pinnu upurakmens;
- Elkas kalns - pilskalns;
- Sakas viduslaiku pils;
- Sakas luterāņu baznīca;
- Grīņu rezervāts;
- Akmeņraga bāka;
- Gulēnu priede (apk. 3,8 m)
- Saļienas dzirnavu dižozols (apk. 7,1 m)
- Orgu ozols (apk. 6,6 m)
- Strantes dižliepa (apk. 5,8 m)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Saka (pagasta centrs), Pievikas (Rīva), Saļiena, Orgsaļiena, Ulmale, Upsēde, Strante, Mežvidi, Ķoņinieki (Ķoniņciems), Mežaine.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Johans Lēberehts Eginks (1784—1867), gleznotājs
- Lidija Doroņina-Lasmane (1925), disidente, PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Pagasta pārdēvēšana Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1923. gada 24. janvāris
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Noteikumi par Liepājas rajona Sakas novada izveidošanu
| Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |