Sējas zoss
Sējas zoss jeb taigas sējas zoss,[1] arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns. Tai ir 3 pasugas. Mājo Eiropas un Āzijas ziemeļos.[2] Saskaņā ar 2015. gada putnu sistemātiku viena no sējas zoss kādreizējām pasugām — tundras sējas zoss — tiek klasificēta kā atsevišķa suga ar divām pasugām.[2][3]
| Sējas zoss Anser fabalis (Latham, 1787) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Zosu apakšdzimta (Anserinae) |
| Cilts | Zosu cilts (Anserini) |
| Ģints | Pelēkās zosis (Anser) |
| Suga | Sējas zoss (Anser fabalis) |
 Sējas zoss Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuSējas zoss ligzdo taigā un mežu tundrā, no Skandināvijas līdz Japānai un Korejai. Ziemo ziemeļrietumu un centrālajā Eiropā, kā arī Āzijas austrumos. Aukstās ziemās ceļo arī tālāk uz dienvidiem, sasniedzot Ziemeļāfriku.[3][4]
Latvijā
labot šo sadaļuSējas zoss Latvijā ir parasta caurceļotāja gan pavasarī, gan rudenī. Pārlidojumu laikā tā sastopama dažādās ūdenstilpēs, purvos, pļavās un laukos.[5] Ziemo ļoti reti. Latvijas teritorijā sastopama nominālpasuga — Anser fabalis fabalis.[4]
Izskats
labot šo sadaļuSējas zoss ir liela auguma ūdensputns. Tās ķermeņa garums ir 68—90 cm, spārnu izplētums 140—190 cm, svars 1,7—4 kg.[6][7] Nominācijas pasugai vidējais svars tēviņiem ir 3,2 kg, mātītēm 2,8 kg.[6] Lielākā no visām pasugām ir Sibīrijas austrumos dzīvojošās sējas zosis.[7]
Knābis ir samērā garš, pamatne un gals ir melni, bet augšējās knābja daļas vidus ir oranžs, arī kajas un pēdas ir koši oranžas. Apspalvojums ķermeņa augšpusē ir pelēkbrūns, īpaši tumšas ir spārnu virspuses, izceļoties baltajām spārnu spalvu maliņām. Astes spalvas ir tādas pašas kā spārniem. Ķermeņa apakšpuse ir gaišāka, vēders un zemaste balta.[7] Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem, bet to apspalvojums ir gaišāks un baltie spalvu kantītes mazāk izteiktas.[7]
Uzvedība
labot šo sadaļuPavasarī sējas zosis apmetas vēsākās biomās purvu un ezeru tuvumā. Ziemošanas periodā tās pamatā uzturas plašos tīrumos un pļavās, īpaši iecienītas ir lauksaimniecības zemes ezeru un purvu tuvumā.[7] Kopumā sējas zosīm ūdens nepieciešams mazāk nekā meža zosīm. Šie putni lielāko daļu laika pavada uz sauszemes. Tās lieliski staigā un skrien pa sauszemi. Spalvu maiņas laikā sējas zosis no ienaidnieka glābjas skrienot, nevis slēpjoties zālājā vai nirstot.[5]
Galvenā iezīme, kas raksturo sējas zosis, ir to agresivitāte, kas ir īpaši izteikta ligzdošanas laikā, aizsargājot savu teritoriju. Agresijas sātvoklī zoss kakls var būt vertikāls, slīpi diognāls un horizontāls. Papildus zoss sabož kakla spalvas un sit spārnus. Ja kakls ir noliekts guļus stāvoklī, tas liecina, ka zoss tūlīt uzbruks. Vismierīgākā un līdzsvarotākā ir nominālpasuga.[7] Sējas zosis ir aktīvas dienas laikā, bet medību sezonā tās kļūst aktīvas nakts laikā.[7]
Barība
labot šo sadaļuSējas zosis ir veģetārietes. Tās barojas ar zāli, lakstaugiem, sēklām, tai skaitā ar dažādiem graudiem (kukurūzu, rīsiem, miežiem, kviešiem) un riekstiem, pākšaugiem (iecienītas ir sojas pupas), saknēm un gumiem (cukurbietēm un kartupeļiem), un koku lapām.[7]
Ligzdošana
labot šo sadaļuSējas zosis veido monogāmus pārus uz mūžu. Dzimumbriedumu tās sasniedz otrajā vai trešajā gadā. Laikā, kad jaunās zosis izvēlas savu partneri, riesta rituāli ilgst vairākas nedēļas, savstarpējās tēviņu cīņas ieskaitot. Kad parneris ir izvēlēts, savienība tiek noslēgta ar īpašu ceremoniju.[7] Šī ceremonija tiek atkārtota katru gadu, kad pavasarī pāris atkal satiekas ligzdošanas vietā. Sējas zosis bieži ligzdo lielā piekūna un bikšainā klijāna ligzdas tuvumā. Plēsīgie putni kalpo kā lieliski ligzdošanas teritorijas aizsargātāji pret lapsām.[7]
Dējumā ir 4—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 27—29 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni apspalvojas apmēram 40 dienu vecumā, bet patstāvīgi kļūst 2,5 mēnešu vecumā.[7]
Ienaidnieki
labot šo sadaļuGalvenie sējas zosu ienaidnieki ir cilvēki: tie ir medījamie putni. Savvaļas ienaidnieki ir polārlapsas, kuras uzbrūk mazakiem īpatņiem un mazuļiem. Izņēmumu gadījumos lapsas uzbrūk perēklim. Arī lielie plēsīgie putni apdraud mazuļus.[7]
Sistemātika
labot šo sadaļuSējas zosij ir 3 pasugas:[2][4]
- Anser fabalis fabalis — nominālpasuga, sastopama taigā no Skandināvijas līdz Urālu kalniem;
- Anser fabalis johanseni — sastopama Sibīrijas rietumos, taigā un mežu tundrā no Urālu kalniem līdz Baikāla ezeram;
- Anser fabalis middendorffii — sastopama Sibīrijas austrumos, taigā uz austrumiem no Baikāla ezera.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas putni[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 IOC World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans
- ↑ 3,0 3,1 IUCN: Anser fabalis
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Sējas zoss Anser fabalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 16. martā.
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas Dabas muzejs: Sējas zoss[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 Dunning, John B., Jr., ed. (1992). CRC Handbook of Avian Body Masses. CRC Press. ISBN 978-0-8493-4258-5.
- ↑ 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 ADW: Anser fabalis