Robērs Bresons

Robērs Bresons (franču: Robert Bresson; dzimis 1901. gada 25. septembrī, miris 1999. gada 18. decembrī) bija franču kinorežisors un scenārists. Viņa filmām raksturīgs minimālististisks stils un neprofesionālu aktieru izmantošana. Liela daļa viņa filmu pazīstama ar traģisku stāstu un raksturu.

Robērs Bresons Robert Bresson
Dzimis	1901. gada 25. septembrī Bromona Lamota, Francija
Miris	1999. gada 18. decembrī (98 gadu vecumā) Drū pie Drutes, Francija
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists
Darbības gadi	1933—1983

Bresons ir viens no visaugstāk vērtētajiem kino režisoriem kino vēsturē. Viņa kontā ir vislielākais skaits filmu (septiņas), kas parādījās 2012. gada žurnāla Sight & Sound 250 visu laiku labāko filmu kritiķu sarakstā.^[1] Divas reizes saņēmis Kannu kinofestivāla labākā režisora balvu. Bresona filmas ietekmēja franču jaunā viļņa attīstību,^[2] kā arī tādus režisorus kā Andreju Tarkovski,^[3] Raineru Verneru Fasbinderu^[4] un citus.

Bresona pazīstamākās filmas ir Les Dames du Bois de Boulogne (1945), "Lauku mācītāja dienasgrāmata" (Journal d'un curé de campagne, 1951), "Uz nāvi notiesātais izbēdzis" (Un condamné à mort s'est échappé ou Le vent souffle où il veut, 1956), "Kabatzaglis" (Pickpocket, 1959), "Žannas d’Arkas prāva" (Procès de Jeanne d'Arc, 1962), Au Hasard Balthazar (1966), "Mušete" (Mouchette, 1967), Lancelot du Lac (1974), Le Diable probablement (1977) un "Nauda" (1983).