Romāns Vainšteins

**Romāns Vainšteins**
Personas dati
Dzimis	1973. gada 3. martā (51 gads); Talsi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Augums	176 cm
Svars	69 kg
Pārstāvētā; valsts	Latvija
Komandas informācija
Disciplīna	Šoseja
Loma	braucējs
Braucēja tips	sprinteris
Profesionālās komandas
Sezonas	Komanda
1997; 1998; 1999-2000; 2001-2002; 2003; 2004	Polti; Kross - Selle Italia; Vini Caldirola; Domo Farm Frites; Vini Caldirola; Lampre
Lielākās uzvaras
	Lielās tūres Giro d'Italia 1 uzvara posmā (1999) Viendienas un klasikas Pasaules čempions grupas braucienā (2000) Parīze—Brisele (1999)
Medaļas
Pārstāvot: Latvija
Šosejas riteņbraukšana
Pasaules čempionāts

Romāns Vainšteins (dzimis 1973. gada 3. martā Talsos)^[1] ir bijušais latviešu riteņbraucējs. 2000. gadā viņš kļuva par Pasaules čempionu grupas braucienā. Savas profesionāla riteņbraucēja karjeras laikā R. Vainšteins pierādījis sevi kā izcilu sprinta meistaru, kas galvenos panākumus guvis sprinta finišos no lielās grupas.

Dzimis Talsos, sportiskā ģimenē; tēvs jaunībā nodarbojies ar boksu, māte ar basketbolu. Treniņus uzsācis Kuldīgas sporta skolā pie trenera Jāņa Baukša.^[2] Septītajā klasē pārgājis mācīties uz Murjāņu sporta ģimnāziju, kur trenējies pie Jāņa Veides.

1995. gadā Prāgā Eiropas čempionātā izcīnīja otro vietu. Pēc tam 1996. gadā aizvadot sacensības Beļģijā un Francijā, izcīnījis 12 uzvaras. Finansiālu apsvērumu dēļ pēc tam Romāns devās uz Beļģiju, pēc tam Itāliju, kur parakstīja līgumu ar profesionālo komandu Kross Selle Italia. Jau nākamajā gadā viņš pārcēlās uz spēcīgāku komandu Vini Caldirola, kur kļuva par vienu no līderiem. Esot šajā komandā, Romāns iepazinās arī ar komandas īpašnieka meitu Elizabeti Kaldirolu, kas vēlāk kļuva par viņa dzīvesbiedri.^[3]

Viņš trīs reizes (2000., 2001. un 2003. gadā) piedalījies Tour de France daudzdienu velobraucienā, 2000. gadā finišējot kopvērtējuma 82. vietā. Izcīnījis uzvaras tādos velobraucienos kā Grand Prix Larciano, Parīze-Brisele, Cecchi Gori, kā arī uzvaru 1999. gada Giro d'Italia 6. posmā un uzvaras vairākos Tirreno Adriatico posmos, bijis 3. Flandrijas tūrē un velobraucienā Parīze-Rubē. Braucis tādās komandās kā Vini Caldirola, , Lampre. Viņš piedalījās arī 2004. gada Olimpiskajās spēlēs, izcīnot 28. vietu.

2000. gada Pasaules čempionāts

2000. gada Pasaules čempionāts notika Pluē, Francijā, mēnesi pēc Sidnejas olimpiskajām spēlēm. R. Vainšteins bija atteicies startēt olimpisko spēļu sacensībās, uzskatot, ka trase viņam nav piemērota,^[4] par ko viņu īpaši kritizēja LOK vadītājs Vilnis Baltiņš un citi.^[5]^[3] Čempionātā nestartēja daļa spēcīgāko braucēju, bet Latviju pārstāvēja Vainšteins, Raivis Belohvoščiks un Arvis Piziks. R. Vainšteinam ar Pizika, lietuvieša Raimonda Rumša^[5] un arī citu valstu sportistu^[4] palīdzību izdevās noturēties vadošajā grupā un sprinta finišā pārspēt Zbigņevu Spruhu un Oskaru Freiri.

Panākums Pasaules čempionātā ļāva parakstīt līgumu ar tobrīd spēcīgāko viendienas sacensību komandu Domo Farm Frites.^[3] 2001. gada UCI Pasaules kausa kopvērtējumā ieņēma 3. vietu.

Personīgā dzīve

2004. gadā 31 gada vecumā R. Vainšteins beidza profesionāla riteņbraucēja karjeru, nodarbojas ar uzņēmējdarbību Kuldīgā, Latvijā un Itālijā.^[1] Karjeras laikā apguvis valodas, pārvalda latviešu, krievu, angļu, flāmu un itāļu valodu. R. Vainšteins dzīvoja Itālijā, bet regulāri viesojas arī Latvijā. Viņam ir četri bērni.^[4]

2016. gada beigās atgriezies uz dzīvi Latvijā, 2017. gada janvārī apstiprināts par Latvijas izlases šosejas riteņbraukšanā galveno treneri.^[6] Šo amatu viņš pameta pēc nedaudz vairāk kā piecu mēnešu darba.^[7]

Sasniegumi

1995

42 - Pasaules čempionāts individuālajā braucienā, Tundža, Kolumbija

1996

106. - Olimpisko spēļu grupas brauciens, Atlanta, ASV

1998 - Kross (Itālija)

1. - Grand Prix Industria e Artigianato, Larkiano, Itālija
1. - GP Arhus, Dānija
3. - Latvijas čempionāts grupas braucienā
11. - Pasaules čempionāts grupas braucienā, Valkenburga, Nīderlande

1999 - Vini Caldirola (Itālija)

1. - Latvijas čempionāts grupas braucienā
1. - Parīze-Brisele, Francija/Beļģija (klasika)
1. - Giro d'Italia 6. posms, Fodžia, Itālija
1. - GP Kanton Aargau, Gipingene, Šveice
1. - Tirreno-Adriatico 1. posmā, Sorento, Itālija
1. - Tirreno-Adriatico 6. posmā, Alba Adriatika, Itālija
1. - GP Chiasso, Šveice
1. - Settimana internazionale di Coppi e Bartali, Itālija
2. - Giro del Lago Maggiore, Brisago, Šveice
3. - HEW Cyclassics, Hamburga, Vācija (Pasaules kauss)
3. - Coppa Bernocchi, Itālija
4. - Trofeo Melinda Val di Non, Itālija
5. - Gente-Vevelgema, Beļģija (klasika)
16. - Amstel Gold Race, Nīderlande (Pasaules kauss)
18. - Omloop Het Volk, Beļģija (klasika)
25. - Flandrijas tūre, Beļģija (Pasaules kauss)
25. - Tirreno-Adriatico, Itālija (uzvara 1. posmā, sacensību līderis līdz ceturtajam posmam, trešais otrajā posmā un 6. posma uzvarētājs)
29. - Pasaules čempionāts grupas braucienā, Verona, Itālija
33. - Parīze-Tūra, Francija (Pasaules kauss)
35. - Tour de Romandie, Šveice (6. pēdējā (5. posmā))
41. - Milāna-Sanremo, Itālija (Pasaules kauss)
nefinišēja - Giro d'Italia (neuzsāka 13. posmu: bija 5. pirmajā posmā, 6. ceturtajā posmā, uzvarēja 6. posmā un 2. septītajā posmā)

2000 - Vini Caldirola-Sidermec: Pasaules čempions grupas braucienā - Pluē, Francija; 1. - Coppa Bernocchi; 1. - Tirreno–Adriatico 8. posms; 1. - Rheinland-Pfalz Rundfahrt posmā; 3. - Sansevastjanas klasika; 3. - Flandrijas tūre

2001 - Domo-Farm Frites: 1. - Volta a Catalunya 3. posms; 1. - Tirreno - Adriatico 6 posms; 2. - HEW Cyclassics; 3. - Milāna–Sanremo; 3. - Pasaules kauss; 3. - Parīze-Rubē; 132. - Tour de France

2002 - Domo-Farm Frites: 5. - Parīze-Tūra; 3. - Latvijas čempionāts individuālajā braucienā

2003 - Vini Caldirola-So.di: 1. - Giro Della Provincia Di Lucca 4. posms; 116. - Tour de France

2004 - Lampre-Caffita: 7. - Milāna–Sanremo; 11. - Parīze-Rubē; 5. - GP de Fourmies

Sasniegumi lielajās tūrēs

Lielā tūre	1999	2000	2001	2002	2003
Giro d'Italia	IZST	—	—	—	—
Tour de France	—	82	132	—	116
Vuelta a España	—	—	—	—	—

Piezīme: IZST — izstājās

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Bij man reiz vīna koks...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 3. novembrī.
↑ Mūžībā aizgājis Vainšteina riteņbraukšanas treneris Jānis Baukšis
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 «Unikāls ieraksts sporta vēsturē: Riteņbraucējs Vainšteins pirms 24 gadiem triumfē pasaules čempionātā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-16.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 «Latvijas sporta panākums: 15 gadi kopš Romāna Vainšteina triumfa pasaules čempionātā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 16. oktobrī.
↑ ^5,0 ^5,1 «Vainšteina triumfam pasaules čempionātā – 20». www.diena.lv. Skatīts: 2020-10-20.
↑ Krišs Upenieks. «Pasaules eksčempions Vainšteins kļūst par Latvijas izlases galveno treneri». sportacentrs.com, 2017. gada 17. janvārī. Skatīts: 2017. gada 17. janvārī.
↑ Māris Zembergs. «Sadarbība ar Vainšteinu pārtrūkusi». Diena, 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 22. augustā.

Ārējās saites

Oficiālā mājaslapa (itāliski)

[vino-1] 1,0 ^1,1 «Bij man reiz vīna koks...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 3. novembrī.

[2] Mūžībā aizgājis Vainšteina riteņbraukšanas treneris Jānis Baukšis

[:1-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 «Unikāls ieraksts sporta vēsturē: Riteņbraucējs Vainšteins pirms 24 gadiem triumfē pasaules čempionātā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-16.

[15_gadi-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 «Latvijas sporta panākums: 15 gadi kopš Romāna Vainšteina triumfa pasaules čempionātā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 16. oktobrī.

[:0-5] 5,0 ^5,1 «Vainšteina triumfam pasaules čempionātā – 20». www.diena.lv. Skatīts: 2020-10-20.

[6] Krišs Upenieks. «Pasaules eksčempions Vainšteins kļūst par Latvijas izlases galveno treneri». sportacentrs.com, 2017. gada 17. janvārī. Skatīts: 2017. gada 17. janvārī.

[7] Māris Zembergs. «Sadarbība ar Vainšteinu pārtrūkusi». Diena, 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 22. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]